“Mūsu cilvēks” - LTV programmu direktors Arvīds Babris.

- Sāksim ar nepatīkamām ziņām, lai tās labās paliek beigām. Un, proti, laikrakstā “Diena” šodien kārtējais raksts par Latvijas Televīziju. Un šodien no tā uzzinām, ka Latvijas Televīzija reāli nespēj kontrolēt, vai neatkarīgie producenti no intervētajiem neprasa samaksu par piedalīšanos raidījumā. Piemēram, Alūksnes un Gulbenes pilsētu mēri paziņojuši, ka kāda persona, kas sevi dēvējusi par Latvijas Televīzijas producentu, viņiem par piedalīšanos raidījumā pieprasījusi 200 latu. Vai tu esi interesējies un pētījis konkrētāk šīs ziņas, kuras nenoliedzami met ēnu uz Latvijas Televīziju? - Es domāju, ka šādas ziņas patiesībā met ēnu ne tikai uz Latvijas Televīziju, bet es domāju, ka, plašāk ņemot, tas varētu mest ēnu uz visiem gan rakstošiem, gan runājošiem, gan rādošajiem masu medijiem. Jo, raugi, kur ir garantija, ka tas vai cits raksts nav šādā veidā apmaksāts? Kur ir garantija, ka šāda vai tāda radiointervija nav šādā veidā apmaksāta? Es domāju, ka no mūsu viedokļa pats galvenais ir tas, ka jums, skatītāji, ir jāzina, ka tas vai cits raidījums vai sižets, vai intervija, vai reklāma, vai kāds cits rullītis ir apmaksāts. Un, ja mums raidījumā nav informācijas, ka tas nav apmaksāts sižets, tad līdz ar to iznāk, ka mēs esam maldinājuši skatītāju. Un tas ir tas, ko nedrīkst pieļaut. Un tāpēc Latvijas Televīzija ir izveidojusi jaunu kontrolējošu iekārtu, lai gan patiesībā tas ir cerībā uz jūsu godaprātu, tas ir telefons, kas nav maksas telefons. Tas ir mūsu telefons 7200957. Pa kuru var zvanīt šādos gadījumos, kad tiek prasīta nauda par vienkārši interviju vai kādas citas lietas, tad lūdzam zvanīt mums un tiešām ziņojiet. Mēs tiešām nevaram būt klāt visu pilsētu pašvaldībās, citās institūcijās. - Atkārto vēlreiz to telefonu. - 7200957. - Vai kāds pa šo telefonu jau ir piezvanījis? - Šis telefons darbojas tikai šodien pirmo dienu. Ir bijis viens zvans. Jāteic uzreiz, ka tur bija zvans par iespējamu kukuļdošanas un ņemšanas gadījumu Rīgas domē. - Par televīziju pagaidām ne? - Par televīziju ir klusums. Es domāju, ka patiesībā šis ir jautājums ar diviem galiem, jo, ja gadījumā kāds varbūt ir arī kādreiz maksājis par interviju, tad ir jautājums, kas tā ir par naudu un kas tie ir par līdzekļiem, ko viņš ir maksājis. Vai tie gadījumā nav kādas pašvaldības līdzekļi? To ir svarīgi zināt. - Tu pieļauj, ka tie cilvēki nemaz negrib atklāt, ka viņi maksājuši? Dažos gadījumos tā var būt. - Es domāju, ka viss kas var būt. - Šodien laikrakstā “Diena” tu izsakies, ka nespējot nosegt raidījumu izmaksas, iespējams, neatļautiem paņēmieniem, proti, dalībmaksai klāt ķērusies producentu grupa “TV-S”, kura šobrīd darbojas Latvijas Televīzijā. Tas ir nopietns pārmetums viņiem. Vai tev ir kādi signāli par to? - Jebkurā gadījumā ar “TV-S” jau no vakardienas notiek pārrunas. Tas ir 2. kanāla raidījums. Mums ir 2. kanāla savs direktors. Un neapšaubāmi šie momenti ir jāizmeklē. Man ir ļoti žēl, ka šo pašvaldību pārstāvji nevar pateikt šī cilvēka vārdu un uzvārdu. Viņi nevar nosaukt arī raidījumu, kurš konkrēti ir zvanījis. Es negribu teikt, ka tā ir provokācija, bet ej nu sazini kā tur ir bijis. Bet katrā ziņā tas ir ļoti nopietns signāls. Un neapšaubāmi ar “TV-S” un arī ar citiem 2. kanāla producentiem attiecīgi tas liks mums būt krietni uzmanīgākiem. - Cik liela auditorija ir tā saucamajiem biznesa raidījumiem, uz kuriem krīt vislielākā ēna par naudas ņemšanu no raidījuma viesiem, un kāds finansiāls labums Latvijas Televīzijai ir no šiem biznesa raidījumiem? - Ir faktiski vienalga, vai tas ir biznesa raidījums vai nebiznesa raidījums, jo Latvijas Televīzijas 2. kanālā mums ir tiesības izīrēt ētera laiku, un to mēs esam arī spiesti darīt. “TV-S” ir viens no šādiem mūsu partneriem, kas ir izīrējis ētera laiku saviem raidījumiem. Protams, viņš ir apņēmies savstarpējā līgumā ievērot visas līguma prasības. Un slēptā reklāma vai slēpts komerciāls raidījums - ir tur ietvertas iekšā tās likuma normas, kuras nedrīkst pārkāpt. - Latvijas Televīzija finansiāli arī kaut ko iegūst? - Tikai naudu par ētera īri. - Reālu naudu? - Reālu naudu. - Vai zināms arī, cik lielu, piemēram, par vienu raidījumu? - Tas ir atkarīgs no raidījuma garuma, no laika, kurā tas tiek izvietots. Un to visu var, piezvanot pa telefonu, noskaidrot Latvijas Televīzijas mārketinga daļā, kur ir apstiprināti izcenojumi 2001. gadam. - Turpināsim par hokeju. Pagājušā gadā hokeja čempionāts tika rādīts Latvijas Televīzijas 2. kanālā sadarbībā ar "TV3 Latvija". Šogad TV3 uz mums ir tā varbūt nedaudz sapiktojušies, jo uzskata, ka, ziņojot par dīvainā zviedra Holandera filmu, mēs esam viņus varbūt nedaudz nomelnojuši. Kādas šobrīd ir ziņas, vai lielo hokeju varēs redzēt arī Latvijas Televīzijas 2. kanālā, vai arī TV3 šogad ar savu licenci nedalīsies? - Man liekas, jāatgādina skatītājiem, ka Latvijas TV3 īpašnieks, saimnieks, tas, kas saucās “MTG” jeb “Modern Times Group”, tad šajā organizācijā, cik es zinu, viņi ir iegādājušies Starptautiskās hokeja federācijas licenci uz visiem pasaules čempionātiem. Olimpiskās spēles un pārbaudes spēles uz to neattiecās, un tās mēs joprojām rādījām un, ceru, rādīsim. Viņiem pieder šī licence. Viņiem ir tiesības darīt ar to, ko grib. Divus gadus mēs sadarbojāmies. Tika minēts šis arguments, ka šādus svarīgus pasākumus, kas attiecas uz Latviju, lielākā mērā uz starptautiskām sporta spēlēm, tos drīkst rādīt tikai tās televīzijas, kurām ir vairāk nekā 50% aptveramība mūsu valstī. Divus gadus tas bija arguments. Redzēsim, kā tas būs šogad. Katrā ziņā mēs, Latvijas Televīzija, esam uzrakstījuši vēstuli TV3 par to, ka mēs esam gatavi sadarboties arī šogad. Tagad mēs gaidīsim atbildi. - Pilnīgi skaidrs vēl nav, vai šo pavasari Latvijas Televīzija rādīs lielo hokeju? - Nē. - Nesen Latvijas Televīzija rīkoja aptauju par redzamību Latvijas Televīzijas 2. kanālā. Kur to var uztvert Latvijā? Vai ir kādi dati par šīs aptaujas rezultātiem? - Jā. Dati ir tādi, ka paldies visiem, kas zvanīja un atsaucās. Tātad, pārsvarā visi zvanītāji lielākā vai mazākā mērā sūdzējās par diezgan sliktu redzamību, par to, ka ekrānu pārklāj sniedziņš, gan par 2. kanālu, gan par 1. kanālu. Jā, protams, no Alūksnes reģiona bija signāli, ka neredz 2. kanālu. Ap Jēkabpili. Tajā rajonā. Un Saldus rajonā Ezere. Tās bija trīs vietas, kur it kā neredz. Bija arī zvani no Kuldīgas, kas ir interesanti. Mēs zinām, ka Kuldīga ir pilsēta zem televīzijas torņiem, un tur neredz 2. kanālu. Bija arī daži zvani no Rīgas par kabeļtelevīzijām, par kabeļizplatītājiem, kurās nav iekšā Latvijas Televīzijas 2. kanāls. Bet tai pašā laikā ir ļoti interesanti, ka no tā paša Alūksnes rajona bija arī, taisnību sakot, viens zvans, ka viņi ļoti labi redzot LTV2. Taču katrā ziņā pastāv arī šāds viedoklis, ka skatītāji esot diezgan tādi izdomas bagāti. Un, piemēram, kanālu LNT – mūsu konkurenti, kuram teritorijas aptveramība ir tikai nedaudz pāri 50% no Latvijas teritorijas, tomēr patiesībā redz gandrīz vai tikpat daudz iedzīvotāju, procentuāli 90% iedzīvotāju, kā mūsu 1. un 2. kanālu. Un tas ir izdarīts tikai pateicoties tam, ka skatītāji, kas ļoti grib redzēt televīziju, liek antenas augstu mastos, izmanto tur dažādas kolektīvās antenas, antenu pastiprinātājus un fiziski šo te signālu redz. Lai gan viņiem it kā tur nebūtu jāredz tajās vietās. - Par Eirovīziju. Rītvakar Latvijas televīzijā Eirovīzijas Latvijas fināls. Un pagājušajā gadā Eirovīzijas konkurss bija skatītākais oriģinālraidījums Latvijas Televīzijā. Tavuprāt, vai šogad konkurss būs tikpat interesants un kā tu vērtē dziesmu kvalitāti? - Patiesībā arī pagājušogad mums bija, ja atceraties, pirms nacionālās atlases fināla tāds ievada raidījums. Arī šogad janvāra beigās mums bija dziesmu prezentācijas raidījums. Un jau tā šī raidījuma reitingi bija gandrīz vai tādi paši kā pagājušogad nacionālās atlases fināla raidījums. - Interese ir. - Interese ir, un interese ir pieaugoša. Un es domāju, ka tas ir arī saprotams. Es domāju, ka pagājušogad ap šādu laiku diezgan daudzi vispār nezināja, kas tā Eirovīzija tāda ir. Un ka tur piedalīsies Latvija, to, man liekas, daudzi tā pa īstam saprata tikai kaut kur maija sākumā. - Par dziesmām. Tu arī pats piedalījies dziesmu atlasē. - Jā, es biju nulles līmeņa žūrijā. - Par to kvalitāti. - Par to kvalitāti. Manuprāt, šogad šis dziesmu desmitnieks ir visnotaļ spēcīgs un diezgan vienāds. Es, teiksim, nevaru teikt: “Jā, šī ir absolūts līderis, šīs divas vai trīs ir absolūts līderis.” Tad man uzreiz ir jāsaka, ka trīs, nē, četras un beigu beigās desmit ir. Man liekas, ka katrai dziesmai ir gan plusi, gan mīnusi. Varbūt viena ir vairāk piemērota Eirovīzijas konkursam, otra varbūt mazāk piemērota Eirovīzijas konkursam. Taču ko tajā 12. maija vakarā domās katrā atsevišķā Eiropas valstī, to ir ļoti grūti šobrīd prognozēt. - Tavuprāt, reālākās iespējas nokļūt Dānijā? - Es gribētu atturēties no šāda veida. Mums kā rīkotājiem pats galvenais ir tas, lai tas cilvēks vai grupa, kurš aizbrauc uz turieni, lai viņš godam pārstāv Latviju. Lai mums nav kauns. Lai viņš izdara perfekti, ar izdomu. Lai visiem sagādā trīs jaukas minūtes. Lai mūs ievēro. - Par skatītāju balsošanu. Šogad skatītāju zvaniem būs diezgan liela nozīme. Pagājušajā gadā sanāca tāds nesmukums, ka šī zvanu sistēma nobruka. Cik drošs tu esi, ka šogad viss izdosies? - Nevajag jaukt divas lietas. Pirmkārt, bija šie ārkārtīgi daudzie zvani, kad skatītāji zvanīja maijā tad, kad notika Stokholmā fināls. Tā bija otrā reize. Un pirmā reize bija tad, kad bija nacionālā atlase. Tās laikā mums piezvanīja nedaudz vairāk kā 140 zvanītāji, ja nemaldos. Man liekas, tādi bija šie cipari. Un tajā brīdī viss notika labi sadarbībā ar “Lattelekom”. Šogad “Lattelekom” ir iegādājies jaunu balsu uzskaites un reģistrēšanas iekārtu, kāda Latvijā līdz šim nav bijusi. Tiek garantēts, ka minūtes laikā var iziet cauri 50 000 zvanu. Tā ka es domāju, ka par cik zvanīšana būs 10 minūtes, tur var piezvanīt pusmiljons skatītāju. Un es domāju, ka tas ir pietiekoši liels cipars. Un katrai no 10 dziesmām būs savs telefona numurs un, piezvanot pa to, notiek balsošana par to dziesmu. Telefons būs maksas. 10 santīmi par zvanu. - Vēl par jauniem raidījumiem. Februāra beigās un marta sākumā Latvijas Televīzijā tiek piedāvāta virkne jaunu raidījumu. Vispirms par Ievu puķi un “Rītapuķi”, kura būs skatāma jau rīt no rīta. - Rīt pulksten 10.30 neaizmirstiet ieslēgt. Jauns, patiesībā nebijis rīta raidījums. Nupat nācu iekšā, nāca ārā producente Ilze Pētersone. Viss ir gatavs, lai rīt raidījums dzīvā ēterā sasniegtu katru Latvijas dzīvokli, kurā atrodas televizors. Tātad, vadītāja Ieva Puķe un raidījuma nosaukums “Rītapuķe”. - Tu esot raidījuma nosaukuma autors, vai ne tā? - Iespējams, bet tur bija tāda kolektīva domu apmaiņa un tā tas radās. Un šis ir raidījums par atpūtas iespējām gan nedēļas nogalē, gan uz priekšu. Būs arī dažādas interaktīvas lietas, kā amatieru videoklipu konkurss. Es domāju, tas varētu būt interesanti. Bet vēl pirms tam, konkrētāk, šovakar uzreiz pēc ziņu bloka būs jauna spēle. Jaunas spēles pirmizrāde, kas saucas “Laimīgais pāris”, un līdz ar to televīzijā atgriežas kā spēles vadītājs neviens cits kā, jāsaka vārds “laimīgais”, jo iepriekš bija “Laimes spēle” - “laimīgais” Gundars Āboliņš. - Būs pāris jaunu talk show. - Jā, talk show būs jeb, latviski sakot, – sarunu raidījumi. Būs Dainas Jāņkalnes talk show trešdienas vakaros pulksten 21.30. Būs arī Baibas Šmites producētais raidījums katru darbdienu dienas laikā ar atkārtojumiem vēlu vakarā. - Politiski talk show vai sadzīviski? - Tie ir vairāk par kultūras un sociāli kultūras lietām. Raidījums ar nosaukumu “Personas kods”. 45 minūtes tiešā ēterā tiešās sarunas. Es domāju, tas būs arī interesanti, aktuāli. Un es domāju, tā brigāde, kas strādā pie šī raidījuma, ir ļoti talantīga un pieredzes bagāta. Es domāju, tur varētu būt interesanti rezultāti. - Par jauniem seriāliem, par jaunām filmām? - Skatieties “Dzīvokli”. Skatieties latviešu filmas sadarbībā ar “Lauku Avīzi”. Un, ja runā par filmām, tad būs tāds galīgi neparasts moments, ka jūs, skatītāji, varēsiet izvēlēties tās filmas, kuras jūs gribat redzēt Latvijas TV ēterā. Tā, piemēram, tad, kad jūs tūlīt saņemsiet “Rīgas Viļņus” un programmas, tad 11. martā būs rakstīts – Latviešu mākslas filma pēc skatītāju vēlēšanās. Tas nozīmē to, ka jūs varēsiet zvanīt. Acīmredzot tas būs “Panorāmas” laikā un “Panorāma” par to atsevišķi runās. Varēsiet zvanīt un balsot katrs par savējo vienu no trim piedāvātām mākslas filmām. Un tā mākslas filma, kas iegūs vislielāko punktu skaitu, tā tajā konkrētajā vakarā arī būs ēterā. - Vēl par naudu. Mums bieži pārmet, ka mēs sūkstāmies par naudas trūkumu. Šoreiz varbūt to nedarīsim. Bet tu kā programmu direktors vari nosaukt tās lietas, no kurām tev ir nācies atteikties naudas trūkuma dēļ? - Būtībā mēs katru nedēļu no kaut kā atsakāmies. Sāksim ar to, ka mēs nevaram nopirkt hokeja licenci. Tas ir viens. Acīmredzot mēs nevarēsim nopirkt arī 2002. gada futbola spēļu licenci. Mēs esam atteikušies, ja runājam par sportu, no Zelta līgas vieglatlētikā, no biatlona, bobsleja Pasaules kausa etapu rādīšanas. Mēs varējām rādīt finansiālu apsvērumu dēļ tikai čempionātus. Tas par sportu. Mēs esam atteikušies no vairāku videofilmu filmēšanas. Visi atceras – pagājušogad mums bija “Rīgas gambīts”, šogad “Saldā indes garša”. Patiesībā mums katru gadu ir 2-3 šādi projekti. Ļoti izstrādāti, ļoti pamatoti. Ja mums būtu nauda, mēs varētu realizēt šīs filmas. Sērijas varētu, nezinu, varētu pēc tam pārdot, aiz robežām nest Latvijas vārdu pasaulē. Latviešu aktierus visi pazītu, bet mēs to nevaram vienkārši uzfilmēt, jo tas ir pietiekoši dārgs moments. Tās pašas filmas, kuras mēs nevaram pārsolīt mūsu lielos ārzemju konkurentus, kas iepērk filmas centralizēti. To var turpināt vēl un vēl, jo ideju ir ļoti daudz. Humora seriāli, humora raidījumi, iknedēļas vai ikmēneša sestdienas atpūtas raidījumi kā agrāk bija “Vecais ratiņš” vai “Mikrofona TV vakars”. Šīs lietas, kuras mēs diemžēl esam spiesti pārvilkt pāri krustu un teikt: “Nu, nākošgad. Nē, varbūt aiznākošgad.” Tas ir pietiekoši sāpīgs moments. Katrs radošais cilvēks šeit Latvijas Televīzijā. Tas ir tas, kas gruzd katram veidotājam sirdī un rada diskomforta sajūtu. Tas ir tā maigi teikts – diskomfortu. Jo potenciāls ir, bet... - Jā, bet, neraugoties uz iepriekš teikto, šovakar Latvijas televīzijā jauns raidījums, jauna spēle. Gundara Āboliņa iepazīšanās spēle. - Tā nav iepazīšanās spēle. Tur trīs jau precēti pāri. Un patiesībā šī spēle dod iespējas paskatīties, kādi mēs esam - Latvijas precētie pāri - un ko viņi par sevi domā un cik viņi daudz viens par otru zina. - Paldies tev par šo sarunu.