/nginx/o/2024/11/17/16490717t1hfd4d.jpg)
Valsts pilnībā kompensēs medikamentus vai medicīniskās ierīces iedzīvotājiem neatliekamos un īpašos gadījumos, ja par to būs lēmis trīs universitāšu slimnīcu kopīgs konsilijs, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".
Tam tiks rezervēta daļa no valsts zāļu kompensācijai paredzētiem budžeta līdzekļiem ne vairāk kā viena miljona eiro apmērā.
Tie būtu gadījumi, kad iedzīvotājam pēkšņi nepieciešami dzīvību glābjoši medikamenti, bet šobrīd valsts attiecīgos medikamentus nesedz vai sedz daļēji.
Kā norāda Veselības ministrija (VM), nenodrošinot zāļu pieejamību rodas papildu slogs valsts sociālajam budžetam. Tāpat savlaicīga medikamentu un medicīnisko ierīču nodrošināšana pacientiem var veicināt iedzīvotāju labklājību, darbaspēka saglabāšanu un valsts konkurētspēju.
Vienlaikus kompensācija būs paredzēta ne vairāk kā 12 mēnešu ārstēšanas kursam.
Kā skaidro VM, jaunā iniciatīva palielinās zāļu kompensācijas iespējas neatliekamos gadījumos, kā arī mazinās slogu pacientiem, iegādājoties zāles vai medicīniskās ierīces. Vienlaikus zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības nodrošināšana var veicināt iedzīvotāju labklājību, darbaspēka saglabāšanu un valsts konkurētspēju.
Precizēts arī, ka, veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, tai skaitā onkoloģijas gadījumā, iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā visiem pacientiem vienādu indikāciju gadījumā ir jābūt identiskai pieejai terapijai atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.
Ņemot vērā to, ka Nacionālajā veselības dienestā (NVD) pieaug to iesniegumu un vienlaikus atteikumu skaits, kad onkoloģijas gadījumā iestājoties progresijai tiek lūgta zāļu individuāla kompensācija citu terapijas līniju medikamentiem, tiek precizēta norma, ka pacientiem individuāli citu terapijas līniju medikamenti netiek kompensēti.
Citu terapeitisko līniju terapija pacientiem tiek nodrošināta, iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, pamatojoties uz zāļu terapeitisko un izmaksu vērtējumu, un atbilstoši piešķirtu finansējumu jaunu terapijas līniju nodrošināšanai.
Izmaiņas paredz arī nodrošināt valsts apmaksātas glikozes monitorēšanas sistēmas noteiktām iedzīvotāju grupām. Tās paredzēts nodrošināt pacientēm ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju grūtniecības laikā un līdz 70 dienām pēcdzemdību periodā, pacientiem pēc orgānu transplantācijas, kā arī pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.
Nepārtrauktas glikozes uzraudzības sistēmu izmantošana diabēta aprūpē palīdz samazināt hospitalizāciju riskus, kā arī uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un atvieglo ikdienas diabēta kontroli, norāda VM.
Tāpat tiks mazināts slogs zāļu ražotāju pārstāvjiem, ja iesniedzējs vēršas NVD ar iesniegumu kompensācijas nosacījumu pārskatīšanai.
Noteiktos gadījumos iesniedzējam nebūs jāiesniedz Zāļu valsts aģentūras atzinums.
Kā uzsver ministrijā, atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajai statistikai veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), savukārt budžeta izdevumi veselības nozarei ir krietni zemāki nekā vidēji ES. Arī valsts piešķirtais finansējums tieši zāļu kompensācijām ir viens no zemākajiem ES un ir par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Virkne no kompensējamo zāļu saraksta medikamentiem, kas ir pieejami citviet ES, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā, Latvijā nav pieejami, kas neizbēgami rada lielu finansiālo slogu pacientiem.
VM norāda, ka iedzīvotāji no saviem līdzekļiem nodrošina aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa izmaksām gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm.
Iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido samaksātais par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, kas ir 255,81 miljoni eiro gadā.
Savukārt pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm ir 28,94 miljoni eiro gadā un samaksātais par bezrecepšu zālēm - 85,56 miljoni eiro gadā.
Lai gan tiek īstenots pasākumu plāns zāļu cenu mazināšanai un valdība ir būtiski paplašinājusi kompensējamo medikamentu sarakstu un palielinājusi kompensācijas apmēru, pacientu finansiālās vajadzības joprojām ir daudz lielākas, uzsver ministrijā.
Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus katru gadu saņem vairāk nekā 700 000 Latvijas iedzīvotāju. Šogad no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo medikamentu nodrošināšanai tika piešķirti 307 815 686 eiro.
Zāļu un medicīnisko ierīču kompensēšanas kārtība neatliekamos gadījumos, lai glābtu pacientu dzīvību, stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.