Zviedrijas spēku pētnieciskā centra FOI eksperti noliedz konsultanta Larsa Ekboma izplatītās ziņas, ka no Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" izceltajos metāla korpusa fragmentos atrastas sprādziena pēdas, piektdien raksta Igaunijas laikraksts "Postimees".
Zviedrijas militārie eksperti noliedz versiju par sprādzienu uz prāmja "Estonia" .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Materiālos, ko trešdien publicēja organizācija "SEA", kura apvieno izglābušos prāmja "Estonia" pasažierus, kā arī bojā gājušo cilvēku tuviniekus, bija norādīts, ka Zviedrijas eksperti ir salīdzinājuši trijos Vācijas institūtos veikto prāmja metāla fragmentu izpētes rezultātus un secinājuši, ka uz metāla gabaliem redzamas sprādziena pēdas. Zviedrijas Bruņoto spēki zinātniskas pētniecības institūta "FOI" eksperti intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter" pilnīgi noliedz Larsa Ekboma versiju par iespējamu sprādzienu prāmja "Estonia" priekšgalā, uzsverot, ka neesot arī pamata galīgi izslēgt šādu sprādziena iespēju. Piemēram, eksperts Henrihs Estmarks apgalvo, ka ir vesela virkne apstākļu, kuri neapstiprina sprādziena iespēju. Tikmēr "SEA" pieprasa, lai oficiālās varas iestādes no jauna izmeklētu 1994.gada rudenī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia bojāejas apstākļus. "SEA" vadītājs Lennarts Berglunds atturas komentēt iespējamo sprādzienu. Viņš uzskata, ka sprādziens varējis notikt gan pirms, gan arī pēc prāmja nogrimšanas, un, tā kā nākušas klāt jaunas ziņas, organizācija nolēmusi pieprasīt atkārtotu prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izmeklēšanu. Šādu prasību atbalsta arī vairāki citi Zviedrijas politiķi. Stokholmas karaliskās tehniskās universitātes Metalogrāfijas fakultātes docents, tehnisko zinātņu doktors Larss Ekboms, kas aptuveni 30 gadus nostrādājis Zviedrijas Bruņoto spēku zinātniskās pētniecības institūtā "FOI", apgalvo, ka Vācijā veiktās ekspertīzes rezultāti nepārprotami liek domāt, ka prāmja priekšgalā ir sprāgusi kāda krava. Savukārt institūta "FOI" līdzstrādnieks Bū Janzons uzskata, ka pagājušā gada augustā amerikāņu miljonāra Grega Bēmisa ekspedīcijas ūdenslīdēju izceltajos metāla fragmentos konstatētās pēdas varējušas rasties nevis sprādziena, bet gan citu iemeslu dēļ. Savukārt avīze "Svenska Dagbladet", kurā aprakstīts divus metrus garš un 70 centimetrus plats caurums prāmja "Estonia" korpusā, vairāk uzticas zinātņu doktoram Ekbomam. Zviedrijas valdības ministres Monas Salīnas preses sekretārs paziņojis, ka lēmumu par atkārtotu prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izmeklēšanu pieņems, kad galīgi tiks izvērtēti triju laboratoriju atsūtītie atzinumi. Pagājušā gada nogalē arī britu avīze "The Independent" rakstīja, ka prāmis "Estonia" varējis nogrimt sprādziena rezultātā, jo to apliecinot Vācijas un ASV laboratorijās veiktie prāmja metāla fragmentu pētījumi. Vācijas zinātnieks Kurts Zīglers, kas strādā Brandenburgas laboratorijā, paziņojis, ka pētījumu gaitā ir atrastas norādes uz metāla struktūras izmaiņām, kādas rada "Semtex" vai "Heta Composit" tipa sprāgstvielu sprādzieni. Zīglera hipotēzi atbalsta arī britu eksperts Braijans Breidvūds, kurš savukārt piebilst, ka uz prāmja jau pirms tā norimšanas noticis apzināti sarīkots sprādziens. Prāmja "Estonia" priekšgala metāla fragmentus, ko no jūras dzelmes pērnvasar izcēla Grega Bēmisa ekspedīcija, pētīja arī Brandenburgas laboratorijas "Materialprufungsanst", "Institut fur Materialtestung Clausthal Zellerfeldis", kā arī ASV pilsētas Sanantonio laboratorijas "Southwest Research Institute" speciālisti. Somijas speciālists Kari Lehtola, kurš piedalījās starptautiskajā prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izmeklēšanas komisijā, apšauba britu avīzē "The Independent" izklāstītos argumentus, taču uzskata, ka, pierādot sprādzienu uz prāmja "Estonia" nāktos atkārtoti izmeklēt kuģa bojāejas apstākļus, un būtu labi, ja to darītu policija, jo runa ir par 852 cilvēku noslepkavošanu. Igaunija joprojām uzskata, ka neesot pamata apšaubīt starptautiskās komisijas sagatavotos atzinumus par prāmja "Estonia" nogrimšanas apstākļiem, un Igaunijas valdība neplāno tuvākajā laikā apspriest šo jautājumu, paziņoja Igaunijas valdības preses sekretārs Prīts Peikliks. Pagājušā gada decembrī Igaunijas avīze "Postimees" rakstīja, ka Zviedrijas valdība esot lūgusi Igaunijas Ministru kabinetu apsvērt jaunas prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izmeklēšanas iespēju. Igaunijas valdības preses sekretārs Peikliks norādīja, ka Igaunijas Ministru kabinets neesot saņēmis no Zviedrijas valdības šāda satura vēstules. Viņš šajā sakarā piebilda, ka minētā jautājuma apspriešana varētu notikt, ja to atzīs par nepieciešanu Igaunijas Transporta un sakaru ministrija vai arī Ārlietu ministrija.