Dienvidslāvijas jaunā valdība ceturtdien ierosināja pieņemt likumu, kas amnestētu desmitiem tūkstošu cilvēku, kuru vidū ir tādi, kas izvairījās no karadienesta, politiskie ieslodzītie un citi, kas tika apcietināti Slobodana Miloševiča autoritārā režīma laikā.
Dienvidslāvija plāno amnestēt politiskos ieslodzītos .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr plānotais likums, kuru vajadzēja pieņemt, sākoties Kosovas konfliktam 1999.gadā, kad daudzi dienvidslāvi atteicās pakļauties mobilizācijai, neattieksies uz tiem, kuri apsūdzēti tā dēvētajā terorismā un kuru vidū ir galvenokārt albāņi. Dienvidslāvijas tieslietu ministrs Momčilo Grubačs paziņoja, ka amnestijas likums nevar attiekties uz šim pārkāpumiem, jo tie ir ļoti nopietni noziegumi un Belgrada turklāt ir uzņēmusies starptautiskas saistības apkarot terorismu. Tomēr viņš preses konferencē solīja, ka jebkādas juridiskajā procedūrā pieļautās kļūdas tikšot labotas. Pēc NATO 11 nedēļu ilgās gaisa triecienu kampaņas 1999.gadā, lai pārtrauktu represijas pret Kosovas albāņiem, "terorismā" ir apsūdzēti līdz 2 tūkstošiem albāņu un dažiem ir piespriests pat 15 gadu ieslodzījums cietumā. Daudzi no viņiem kopš tā laika ir atbrīvoti, taču starptautiskās amatpersonas apgalvo, ka serbu cietumos joprojām smokot aptuveni 700 etnisko albāņu. Eiropas Savienība šomēnes mudināja Belgradu atbrīvot tos Kosovas albāņus, kuri apcietināti politisku iemeslu dēļ, kā arī apsvērt iespēju amnestēt Dienvidslāvijas pilsoņus, kuri konflikta laikā atteicās ņemt rokā ieročus. NATO gaisa triecienu kampaņas laikā desmitiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauni vīrieši, izvairījās no iesaukšanas armijā un slēpās vai aizbēga no valsts. Daudzi pēc iesaukšanas dezertēja. Grubačs teica, ka aptuveni 34 tūkstoši cilvēku apsūdzēti noziegumos pret armiju, tai skaitā 24 tūkstoši par izvairīšanos no iesaukšanas. Viņš gan neminēja, cik daudzi no viņiem patlaban vēl atrodas cietumos. "Šiem jauniešiem vairs nav jābaidās, bet tie, kuri atstāja valsti, var brīvi atgriezties," viņš teica. Likums, kas vēl jāapstiprina parlamentam, neattieksies uz tiem, kuri apsūdzēti genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, teica Grubačs.