ANO Ģenerālā Asambleja vienbalsīgi trešdien uzņēma Dienvidslāviju kā jaunu ANO dalībnieci, astoņus gadus pēc tam, kad Belgradas režīms pēc vecās Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas sabrukuma nonāca diplomātiskā vientulībā.
Dienvidslāvija uzņemta ANO.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dienvidslāvija bija viena no ANO dibinātājvalstīm 1945.gadā, bet Belgrada no ANO tika izstumta, kad 1992.gadā no federācijas atdalījās Bosnija, Horvātija, Maķedonija un Slovēnija, atstājot jaunajā Dienvidslāvijas Republikā tikai Serbiju un Melnkalni prezidenta Slobodana Miloševiča varā. Tajā laikā ANO Ģenerālā Asambleja noteica, ka atlikusī dienvidslāvu valsts "nevar automātiski turpināt dalību bijušās Dienvidslāvijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas vietā", un tai ir jāpiesakās, lai pievienotos no jauna, kā to izdarīja četras atdalījušās republikas. Šis jautājums tika atrisināts, kad pagājušajā mēnesī Vojislavs Koštuņica uzvarēja valsts prezidenta vēlēšanās, gāžot Miloševiču, ko starptautiskā sabiedrība vainoja asiņainajos konfliktos vecās Dienvidslāvijas izjukšanas laikā. Pagājušo piektdien Koštuņica iesniedza pieteikumu par valsts uzņemšanu ANO, un otrdien Drošības padome vienbalsīgi ieteica, lai 189 dalībnieku Ģenerālā Asambleja uzņem Dienvidslāviju ANO.