ASV un Francijas ārlietu resori atturīgi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu personīgi iejaukties, lai panāktu prezidentūras krīzes noregulējumu Dienvidslāvijā. "Ja es pareizi sapratu, tad Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs jau ir noraidījis šo piedāvājumu," pirmdien Parīzē pēc sarunas ar savu Francijas kolēģi Ibēru Vedrinu sacīja ASV ārlietu resora vadītāja Madalēna Olbraita.
Piesardzīgi vērtē Putina pieteikšanos par vidutāju Dienvidslāvijas krīzē .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pauda gatavību Maskavā uzņemt Dienvidslāvijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas uzvarētājus - opozīcijas kandidātu Vojislavu Koštuņicu un pašreizējo prezidentu Slobodanu Miloševiču, lai apspriestu krīzes atrisināšanas ceļus. "Krievija kā patiess Dienvidslāvijas draugs šajā atbildīgajā brīdī nevar palikt pasīva. Vadoties pēc mūsu tautu draudzības un tuvības augstajām jūtām, es, būdams Krievijas prezidents, esmu gatavs tuvākajās dienās Maskavā uzņemt abus vēlēšanu otrajā kārtā izgājušos kandidātus," teikts Putina paziņojumā. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Vedrins par Krievijas prezidenta piedāvājumu izteicās: "Tā būtu bijusi laba iniciatīva, ja Miloševičs būtu sacījis, ka atkāpsies." Vedrins preses konferencē runāja Eiropas Savienības vārdā, jo Francija patlaban ir Savienības prezidējošā valsts. Miloševičs sestdien gan noraidīja starptautisko vidutāju palīdzību prezidenta vēlēšanu krīzes atrisināšanā. "Mēs vieni paši lemsim par savu likteni," viņš sacīja, uzrunājot armijas virsniekus Baņicas karaskolas izlaidumā Belgradā. Pirmajā vēlēšanu kārtā 24.septembrī uzvarēja opozīcijas kandidāts Vojislavs Koštuņica, bet pašreizējais prezidents Slobodans Miloševičs palika otrais. Opozīcija un rietumvalstis uzskata, ka Koštuņica uzvarēja ar absolūto balsu vairākumu un otrā kārta nav vajadzīga.