Igaunijas prezidente par to, kāpēc mums nevajadzētu sevi salīdzināt ar igauņiem

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

FOTO: Postimees/LETA

Latvijā daudzi uz Igauniju skatās ar zināmu skaudību un gribētu, lai kaut daļa no kaimiņu veiksmes stāstiem būtu sasnieguši arī mēs paši. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā LTV "Panorāmai" atzina, ka viņai nav atbildes uz jautājumu, kāpēc tā notiek, taču viņa uzsver - "jālepojas ar sevi!"

"Es vienmēr saku, ka man patīk Latvijas pludmales, man patīk latvieši, jūsu prezidents man ir labs draugs. Jāsaka arī, ka Latvijas alus ir ļoti labs, kad esmu šeit, dzeru "Valmiermuižu". Cilvēki ir ļoti draudzīgi. Ekonomika attīstās veiksmīgi. Tāpēc jālepojas par sevi, nevis jādomā, ka kāds ir labāks. Lepojieties ar sevi!" mudina Kaljulaida. 

Intervijā LTV Igaunijas prezidente izteicās arī par elektronisko balsošanu vēlēšanās, kas ir viens no latviešu skaudības iemesliem. Viņa pauda neizpratni par apgalvojumiem, ka šī sistēma saistīta ar augstāku risku. Pēc katrām vēlēšanām dzirdamas baumas, ka kāds nopircis balsis, taču elektroniskajā balsošanā tas nav iespējams. 

Kaljulaida arī sacīja, ka par ārēju spēku iejaukšanos velēšanās vajadzētu nevis baidīties, bet būt modriem, jo kiberdrošības riski neattiecas ne tikai uz valsts iestādēm: "Visiem jārūpējas par savu digitālo identitātes drošību. Igaunijai ir vesela paaudze ar cilvēkiem, kuriem ir šāds ieradums, tāpēc mēs zinām, kā sargāt sevi."

Pēc Arajološas grupas prezidentu tikšanās Kaljulaida uzsvēra, ka "ir diezgan skaidrs, ka mums ir neprognozējams kaimiņš, tāpēc mums jādara viss, lai otra puse nedomātu, ka NATO klātbūtnei Baltijas valstīs nav nozīmes."

Runājot par Igaunijas krievvalodīgajiem, prezidente norādīja, ka "tā ir igauņu pilsoniskā sabiedrība, nevis krievu. (..) viņi ir ļoti vīlušies, kad žurnālisti saka, ka viņi mīl Igauniju mazāk, jo viņi runā krievu valodā."

Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijā ieradās 13 ES valstu prezidenti, lai 14.Arajološas grupas neformālajā sanāksmē Rundāles pilī un Rīgas pilī diskutētu par Eiropas nākotni.

Arajološas grupa ir ES dalībvalstu prezidentu neformāla tikšanās, kurā tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaiju iniciatīvas notika 2003.gadā Portugāles pilsētā Arajološā.

Arajološas valstu grupā ietilpst Austrija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija.

Pērn Arajološas grupas sanāksme norisinājās Maltā. Nākamgad sanāksmi uzņems Grieķija, bet 2020.gadā tā notiks Portugālē.

Uz augšu