Ko Latvijai nozīmēs atrašanās ANO Drošības padomē? Komentē Māris Andžāns (1)

Viņš atzīmēja, ka iepriekš ANO DP ir bijusi gan Lietuva, gan Igaunija, tāpat Latvija līdzās Kiprai bija viena no Eiropas Savienības valstīm, kas nav bijusi nepastāvīgās dalībvalsts statusā padomē. Andžāns klāstīja, ka ar šo Latvija no ņēmēja ir kļuvusi par devēju - kad Latvija sāka darboties ANO, tā bija palīdzības saņēmēja un māceklis, taču tagad Latvija var mācīt citus, kas arī tiek darīts.

"Tā būs iespēja Latvijai divus gadus sēdēt šajā forumā un noteikt arī darbakārtību. Vienā brīdī arī Latvija vadīs prezidentūru, kas nebūs viegli. Pie galda sēž arī Krievija un Ķīna, kas pārstāv pilnīgi citādāku pasaules skatījumu. Latvija vienkārši nedrīkstēja nebūt ANO DP," sacīja RSU asociētais profesors.

Viņš uzsvēra, ka ANO tēls Latvijā nav tik plaši zināms kā NATO vai Eiropas Savienība. Iedzīvotāji parasti redz, kas notiek ANO DP, kur Krievija kārtējo reizi bloķē rezolūcijas par Ukrainu, taču, pēc Andžāna paustā, par ANO nav izdomāts nekas labāks. Tāpat viņš pieminēja, ka daudz tiek runāts par ANO DP reformu, taču nevar aizmirst to, ka līdzīgi kā Saeima ir Latvijas sabiedrības spogulis, tā ANO ir pasaules spogulis un pasaulē patlaban demokrātisku valstu ir mazāk nekā nedemokrātisku.

Latvijas prioritātes ANO DP ir iestāšanās par starptautiskajām tiesībām un uz šīm tiesībām balstītu kārtību. Šī prioritāte ir saistīta ar atbalstu Ukrainai. Tāpat Latvija iestājas par sieviešu aizsardzību bruņotu konfliktu laikā un ANO DP reformu.

Andžāns norādīja, ka valstu savstarpējām attiecībām ir jābūt balstītām starptautiskajās tiesībās, taču Latvija ar savu dalību un prioritātēm neatcelts, ka lielvaras darīts, ko grib. Viņa vērtējumā jautājumā par sieviešu aizsardzību bruņotu konfliktu laikā varētu panākt vislielāko progresu, taču patlaban vēl ir grūti pateikt, ko tas mainīs praksē. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka pasaulē visu laiku notiek ap 50 bruņotiem konfliktiem. Viņš pieminēja, ka Ukrainas karā netiek respektētas nekādas tiesības - nolaupa ukraiņu bērnus un slepkavo iedzīvotājus.

Pēc RSU asociētā profesora paustā, ir iestāšanās par ANO DP reformu arī ir pareizi, jo par to ir jārunā, taču arī šis nesola iespējas daudz ko panākt. Viņš akcentēja, ka par to ir daudz runāts, ir dažādas iniciatīvas, kuras valstis vēl grib nokļūt ANO DP, jo padomē ir 15 dalībvalstis un piecas no tām ir pastāvīgās dalībvalstis ir veto tiesībām. Tādas ir Krievijai, ASV, Francijai, Lielbritānijai un Ķīnai.

"Neredzu, ka varētu būtiski mainīt ANO Hartu, lai reformētu ANO DP. Taču tas nenozīmē, ka par to nevajag runāt. Lai gan Latvijas iecere ir mazināt veto lomu gadījumos, kad, tostarp tiek paveikti noziegumi pret cilvēci, domāju, ka praksē to būs sarežģīti ieviest," teica Andžāns.

Jau ziņots, ka Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem – 2026. un 2027.gadu – ievēlēta ANO DP. Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu.