Stājas spēkā pilnveidotas ēku ugunsdrošības prasības

Uguns skulptūra (Kārlis Īle "Latvju raksti") FOTO: publicitātes

No šodienas, 15.septembra, stājas spēkā grozījumi būvnormatīvā "Būvju ugunsdrošība", ar kuriem tiek pilnveidotas ēku ugunsdrošības prasības un novērstas praksē konstatētās nepilnības.

Noteikumos iekļauti priekšlikumi, ņemot vērā līdz šim esošo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta praksi būvniecības ugunsdrošības uzraudzības jomā, apkopojot tā Tehniskajās komisijās izskatītos jautājumus par atkāpju no būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām un pieņemtos alternatīvos tehniskos risinājumus atbilstoši Būvniecības likumam, kā arī ņemot vērā būvspeciālistu ieteikumus ugunsdrošības jomā.

Precizējot esošo Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" redakciju, tiks veicināts, ka būvspeciālistiem būs mazāk neskaidrību par attiecīgos būvnormatīva punktos iekļautajām prasībām, kas atvieglos un ietaupīs laiku projektēšanā, kā arī ļaus daudzkārt izvairīties no būvniecības ierosinātājiem nesamērīga vai nepamatota sloga uzlikšanas.

Piemēram, esošā būvnormatīva punkta redakcija noteica tikai ugunsslodzes sadalījumu pēc tās pakāpes. Visos gadījumos tā jāaprēķina, kas dažkārt rada zināmas grūtības attiecīgu parametru sameklēšanai un tās pareizības pamatošanai. Lai atvieglotu ugunsdrošības prasību piemērošanu saistībā ar ugunsslodzes noteikšanu, ugunsslodzes grupu pieņem "pēc noklusējuma".

Nepieciešamības gadījumā ugunsslodzes grupu nosaka veicot ugunsslodzes aprēķinu. Ieviešot šo regulējumu, tiek būtiski samazināta administratīvā, līdz ar to arī finansiālā slodze, kā arī ļaus dažkārt izvairīties no nepamatotas ugunsslodzes samazināšanas, tādējādi nepamatoti samazinot ugunsdrošības prasības.

Lai novērstu būvniecības dalībnieku dažādu punktu atšķirīgu piemērošanu, noteikumos precizētas definīcijas attiecībām par mainīgo un pastāvīgo ugunsslodzi, kā arī ieviestas jaunas, piemēram, automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma.

Būvnormatīvā arī pārskatīti būvju lietošanas veidi. Precizēti IVa lietošanas veida un V lietošanas veida būvju un telpu definējumu, ņemot par pamatu bērnu pieskatīšanas centru lietotāju (pirmsskolas vecuma bērni) nespēju evakuēties bez papildus palīdzības, kā arī nespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu par evakuācijas nepieciešamību ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā (iekļaujot tos IVa).

Bērnu pieskatīšanas centri ir alternatīva bērnudārzam, kur pakalpojums tiek sniegts bērnam vecumā no pusotra gada līdz brīdim, kad tiek uzsākta bērna obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Līdz ar to precizēti V lietošanas veida būvju un telpu definējumi, ņemot par pamatu, ka to lietotāji pārzina telpas un spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumu par evakuācijas nepieciešamību ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā.

Tāpat arī precizēti VI lietošanas veida būvju un telpu definējumi, preču piegādes telpas ar ugunsslodzi virs 1200 megadžouliem uz kvadrātmetru (MJ/m2) un iekļaujot autoservisus (auto remontu darbnīcas).

Izveidots jauns būves un telpu lietošanas veids - lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas, kas ir izdalīts no VI lietošanas veida. Šobrīd šādas būvju un telpu lietošanas veida būves un telpas ir iekļautas VI lietošanas veidā (ražošanas būves un telpas), kas uzliek būvniecības ierosinātājiem nesamērīgu un nepamatotu slogu.

Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt gan esošās atstarpes starp būvēm, gan esošās atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām.

Lai novērstu neprecizitāti, ka būvju atjaunošanas un pārbūves gadījumā ir atļauts ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai paredzētajās piebrauktuvēs ierīkot autostāvvietas un citus šķēršļus, kā arī nenodrošināt piebrauktuvēm pietiekamu izturību, precizēta būvnormatīva redakcija, vienlaikus saglabājot prasību, ka būvju atjaunošanas un pārbūves gadījumā ir atļauts saglabāt esošās ugunsdzēsības piebrauktuves.

Tāpat grozītajā būvnormatīvā tiek pieļauta testēto, piemēram, stikloto ugunsdrošo būvkonstrukciju un būvizstrādājumu pielietošana būvniecībā, kuras nodrošina ugunsgrēka bīstamo faktoru izplatības ierobežošanu.

Kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas turpmāk būs jāveido arī dienesta viesnīcu, hosteļa un moteļa numuri tāpat kā līdz šim viesnīcām, sociālās aprūpes centru un pansionātu telpām, kas paredzētas pacientu diennakts izmitināšanai, jābūt līdzvērtīgām ugunsdrošības prasībām kā dzīvokļiem un viesnīcu numuriem.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka gadījumā ir jānodrošina dažādu ugunsdrošu sistēmu darbība, telpās, kurās izvieto stacionāro dīzeļģeneratoru vai dīzeļģeneratoram paredzēto tilpni ar degvielu, kas nodrošina elektroapgādi ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskajām sistēmām vai avārijapgaismei, un dūmu un karstuma kontroles sistēmas ventilatorus, arī tās jāveido kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas.

Ņemot vērā VI lietošanas veida būvju ekspluatācijas īpatnības, kurās atrodas liels degtspējīgo materiālu daudzums (piemēram, kokapstrādes uzņēmumi, noliktavas un ražošanas telpas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem, kūdras apstrādes uzņēmumi, putuplasta izstrādājumu ražotnes, finiera rūpnīcas, papīra un kartona rūpnīcas u.c.) ir precizēta prasība, ka evakuācijas ceļi neved cauri telpām, kuru mainīgā ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2.

Būvnormatīvs papildināts ar prasību, ka telpās, kurās noris publiski pasākumi, lai nepieļautu tādu būvizstrādājumu pielietošanu, kas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu un kuriem praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots, iekšēja apdarē atļauts izmantot būvizstrādājumus, kur ugunsreakcijas klase ir vismaz "D-s2, d0".

Būvnormatīvs papildināts ar prasību, ka evakuācijas avārijapgaismu nodrošina arī telpās, kurās atrodas ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu kontroles un vadības iekārtas. Lai nodrošinātu drošu evakuāciju, būvnormatīvs papildināts ar prasību par izgaismoto evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāju darbības laiku - 30 minūtes.

Ražošanas un noliktavu telpās ar ugunsslodzi virs 300 MJ/m2 var atrasties iekārtas, materiāli un vielas, kas uguns iedarbības rezultātā iesaistās degšanas procesā un intensīvi izdala dūmus, tādējādi arī telpās ar ugunsslodzi virs 300 MJ/m2 ir jāparedz risinājumi, lai ierobežotu dūmu izplatīšanos vai nodrošinātu dūmu izvadi, attiecīgi precizēts būvnormatīva punkts, mainot ugunsslodzes lielumu, kad dūmu izvadi var neparedzēt.

Lai salāgotu ugunsdrošības prasības ar ekonomiski veicinošiem pasākumiem ēku būvniecībā, būvnormatīvs papildināts ar piezīmi, kas ļauj būvēt brīvstāvošu daudzstāvu autostāvvietu ("U2a" ugunsnoturības būves ar būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 10 metriem) ar samazinātu nesošo kolonnu un pārsegumu ugunsizturību (30 minūtes), ja izpilda noteiktus nosacījumus, piemēram, tiek nodrošināta ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuve pa visu būves perimetru un iespēja būves lietotājiem evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, būve nodrošināta ar iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un ar automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas manuālajiem ugunsgrēka trauksmes signāldevējiem un trauksmes ierīcēm.

Ņemot vērā, ka būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde var prasīt laiku no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem, personai tiek dota izvēle, kuras ugunsdrošības prasības piemērot, lai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde neradītu tai papildu nesamērīgu slogu būvprojekta pārstrādāšanai pēc jaunākām ugunsdrošības prasībām.

Proti, būvprojektiem, kuri patlaban tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014.gada 30.septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014.gada 1.oktobra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, var piemērot Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumus par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" redakcijā, kas būs spēkā līdz 2018. gada 15. septembrim. Tas ir, ja ir uzsākts būvniecības process līdz šie noteikumi stājušies spēkā, būvniecības ierosinātājam un būvprojekta izstrādātājam ir iespēja izvēlēties pēc kura būvnormatīva redakcijām izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju (tai skaitā būvprojektu) vai tomēr to precizēt pēc jaunā noteikumu projekta prasībām.

Uz augšu
Back