Tiešraide: Rīgas konferences noslēguma vārdus saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra direktors Svens Sakovs piedalās drošības un aizsardzības forumā "Rīgas konference 2018" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra direktors Svens Sakovs piedalās drošības un aizsardzības forumā "Rīgas konference 2018" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Piektdien un sestdien, 28. un 29. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās augsta līmeņa starptautiska konference par Baltijas valstīm aktuāliem starptautiskās drošības jautājumiem. Konferencē piedalās aptuveni 700 ārpolitikas, diplomātijas un militārie eksperti, kuru mērķis ir apmainīties ar viedokļiem par Latviju Transatlantiskajā kopienā un šīs kopienas politiskajiem izaicinājumiem. Konferencē ir paredzēts noturēt 13 dažādu formātu diskusiju sesijas, kuras vadīs profesionāli moderatori. Viesu sarakstā ir daudzi prezidenti, ministri, vēstnieki un politikas eksperti.

Konferences paneļu ietvaros apspriestie temati ir visdažādākie. Gan NATO sniegtās drošības garantijas Baltijas valstīm, gan organizācijās paplašināšanās iespējas Austrumeiropā, gan arī Krievijas pasaules redzējums un Vācijas loma Eiropas Savienībā un tās drošības arhitektūrā. Runātāju vidū ir tādas prominentas personības kā bijusī Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Eiropas Komisijas Viceprezidents Valdis Dombrovskis, Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Džordžs Šarvašidze, Armēnijas prezidenta padomnieks Tevans Poghosjans, Lielbritānijas politikas zinātnieks Džulians Lindlijs-Frenčs un daudzi citi.

Konference ir oficiāli noslēgusies. Pateicamies skatītājiem.

Konferences noslēguma vārdus saka Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

17:00-18:30: Atturēšana caur izturību – Vai demokrātijas ir pietiekami aktīvas Rietumu vērtību aizstāvībā?

Kremļa sponsorētās kampaņas informācijas telpā jau ilgstoši mēģina ietekmēt un traucēt demokrātisku procesu norisi Rietumu demokrātijās. Kā demokrātijas var uz šiem izaicinājumiem atbildēt un pie reizes nezaudēt savu būtību – vārda un runas brīvības? Vai Rietumu demokrātijas vispār pašas pietiekami tic savām proponētajām vērtībām? Diskutē: Lielbritānijas politologs Džuliāns Lindlijs-Frenčs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Igaunijas aizsardzības ministrs Jurijs Luks, domnīcas Center for Security Policy viceprezidents Maikls Vallers, Lielbritānijas valsts ministrs aizsardzības jautājumos Ērls Hovs.

16:30-17:00: Kafijas pauzes diskusija – Vai ES var būt konkurētspējīga mūsdienu pasaulē?

Eiropas Savienību piemeklē vairāki būtiski izaicinājumi - «Brexit», daudzgadu budžeta pieņemšana un citi. Vai šo izaicinājumu kontekstā Eiropas Savienības var turpināt būt globāls spēlētājs? Diskutē: domnīcas German Council on Foreign Relations direktore Daniela Švarcere, Kopenhāgenas universitātes asociētais profesors Balkans Devlens un Tallinas Tehnoloģijas universitātes lektore Vlada Vernigora.

15:00-16:30: Paneļdiskusija - Izaicinājumi Baltijas jūras reģionā

Vairāk kā divus gadsimtus Baltijas jūras reģions ir bijis starpvalstu integrācijas piemērs. Kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā, šo pasaules daļu ir izaicinājis ģeopolitiskais saspīlējums, fragmentācijas tendences un pieaugoša militarizācija. Kāds ir Baltijas jūras reģiona tēls šajos laikos? Kā reģions tiek redzēts Eiropas Savienībā un NATO? Kuras valstis ir reģionam piederīgas un kuras nē? Vai Baltijas jūras reģions potenciāli var paplašināties ārpus tā ģeogrāfiskajām robežām? Diskutē: Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Baltijas jūras valstu padomes sekretariāta ģenerāldirektore Maira Mora, domnīcas Peace Research Institute pētnieks Pāvels Bajevs, NATO aizsardzības politikas un plānošanas divīzijas štāba virsnieks Kestutis Paulauskas un ASV Eiropas komandstruktūru pārstāvis Filips Rīkers.

13:30-15:00: Pusdienu pārtraukuma diskusija – Arktika

Arktikas reģions globālās sasilšanas kontekstā tiek pieminēts arvien biežāk. Nenoliedzami, ka kūstošie ledāji sniegs ievērojamus ekonomiskus ieguvumus gan transporta, gan arī jaunu resursu ieguves ietvaros. Lai gan Arktikas reģionā iesaistītās valstis pagaidām ir vienojušās par savstarpēju sadarbību, tomēr vēl arvien nav novilktas konkrētas robežas, kuras ļautu veidot bāzi sadarbībai jūras ceļu, tirdzniecības un drošības jomās. Arktikas nozīmīguma globālo klimata izmaiņu ietvaros dēļ, šajā pasaules daļā būtu jāizvairās no saspīlējuma. Kā to labāk izdarīt? Diskutē: Vēstnieks – Ārlietu ministrijas plānošanas grupas vadītājs Andris Radzāns, Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras pārstāvis Niklass Granholms, Konrāda Adenauera Fonda Baltijas un Ziemeļvalstīs vadītāja Elizabete Bauere un Latvijas bijušais vēstnieks NATO – Jānis Eichmanis.

12:00-13:30: Paneļdiskusija: Vācija mainīgās Eiropas sirdī

ASV pakāpeniskā atkāpšanās no Eiropas problēmām, Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības un ES valstu vienotības trūkums ir piespieduši Vāciju uzņemties vadošo lomu organizācijas politikā. Ko Vācija ir gatava darīt, lai nodrošinātu Eiropiešu spēku starptautiskajā politikā? Ko no Vācijas sagaida pārējās Eiropas valstis? Diskutē: domnīcas German Council on Foreign Relations direktore Daniela Švarcere, Eiropas parlamentārietis Artis Pabriks, Bosch Academy pētniece Džulianna Smita un domnīcas German Marshall Fund of the United States pētnieks Pīters Spardings.

11:30-12:00: Kafijas pauzes diskusija – Kāda ir «Rail Baltica» loma Baltijas jūras reģiona drošībā?

«Rail Baltica» iespējams var uzskatīt par vissarežģītāko infrastruktūras projektu, kuru ir uzņēmušās trīs Baltijas valstu valdības. Tas arī ir projekts, kurš prasa ievērojamas investīcijas. Lai gan daudzi runā par «Rail Baltica» ekonomiskajiem ieguvumiem, tomēr tam ir neatsverama loma arī mūsu reģiona drošībā. Kāda tā ir? Diskutē: Rail Baltica projekta pārstāvis Igaunijā Aivars Jeskis un Latvijas Transatlantiskās Organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

10:00-11:30: Paneļdiskusija - pasaule Krievijas acīm

Diskusija ir veltīta Krievijas Federācijas redzējumam par pasaules politiku. Īpaša vērība tiek pievērsta valsts sabiedrības un politiskās elites savstarpējām attiecībām. Vai tiešām Krievijas iedzīvotāji domā tāpat kā Vladimirs Putins. Atbildes uz šo jautājumu centīsies atrast Krievijas opozicionārs Vladimirs Kara-Murza, Krievijas TV programmas TV Rain komentētājs Mihails Fišmans, domnīcas Carnegie Endowment for International Peace pētnieks Andrejs Kolešņikovs un žurnālists Artēmijs Trotskis.

Piektdiena, 28. septembris

19:45-20:30: Paneļdiskusija - Sociālie mediji nākamajā gadsimtā

Sociālie mediji iegūst arvien lielāku nozīmi 21. gadsimtā. Daudzi pat uzsver, ka tie nojauc valstu robežas un padara pasauli daudz mazāku. Kāda ir sociālo mediju loma nākotnē un kā tie ietekmēs pasaules politiku? Diskutē NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts, ideju ietekmētāja sociālajos medijos Beāta Jonīte un digitālais stratēģis, online komunikācijas eksperts Kristofs Ginitsijs.

18:15-19:45: Paneļdiskusija - Eiropas Savienības ekonomikas iezīmes nākotnē

Eiropas Savienības ekonomika turpina savu atveseļošanās fāzi un ir paredzams, ka tās izaugsme turpināsies arī 2018. gadā (lai gan daudz lēnāk kā iepriekš). Tomēr Eiropas ekonomisko labklājību varētu ietekmēt gaidāmā Lielbritānijas aiziešana, kā arī organizācijas sadurmes ar Donalda Trampa piemērotajām protekcionisma darbībām. Kādu nākotni varam paredzēt ES un arī ASV ekonomiskajai izaugsmei? Diskutē – Eiropas komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Tirgus ekonomikas fonda direktors Maikls Eilforts, domnīcas Council on Foreign Relations un domnīcas World Affairs Council biedrs Džils Dogertijs, kā arī vecākais Banner Public Affairs viceprezidents Kristians Vitons.

17:45-18:15: Kafijas pauzes diskusija – Vai Tramps ir nolaupījis NATO?

Lai gan Donalda Trampa prasība NATO sabiedrotajiem palielināt aizsardzības tēriņus līdz 2% ir pamatota, tomēr prezidenta uz relatīvu sadarbību vērstās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir satraukušas daudzas no organizācijas dalībvalstīm. Populisma ietekmes pieauguma kontekstā, vai varam uzskatīt, ka pašreizējās Transatlantiskās attiecības ir tādas pašas kā NATO radīšanas laikos? Diskutē: Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs, NATO publiskās diplomātijas divīzijas pārstāvis Ēriks Pauels un Queen’s University pasniedzēja Stefānija fon Hlatkija.

16:15-17:45: Paneļdiskusija – Vai varam turpināt paļauties uz NATO nākamos 100 gadus?

Paneļdiskusijā paredzēts pārrunāt aktuālos jautājumus ar ko saskaras Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO). Šogad aprit jau 70 gadi kopš alianses nodibināšanas un tā vien šķiet, ka mūsdienu politiskās un militārās situācijas ietvaros, organizācija ir palikusi aktuālāka kā jebkad agrāk. Īpaši ir jāpiemin pastiprinātā klātbūtne Baltijas jūras reģionā, kura kalpo kā būtisks tajā ietilpstošo valstu drošības garants. Paneļdiskusijas dalībnieki – Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas Republikas aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis, atvaļinātais ASV militārists Frederiks Bendžamins Hodžss un Vācijas starptautisko attiecību un drošības jautājumu institūta vecākā pētniece Klaudija Majora centīsies saprast kādi svarīgi stratēģiski lēmumi būtu jāpieņem, lai nodrošinātu NATO spēku arī nākotnē.

15:45-16:15: Kafijas pauzes diskusija – Ko sagaidīt no Ukrainas parlamenta un prezidenta vēlēšanām?

2019. gadā Ukrainā norisināsies divas vēlēšanās (martā - prezidenta un šā paša gada rudenī – parlamenta). Pagaidām uz Ukrainas politiskās skatuves nav izvirzījies neviens spēlētājs, kurš spētu mobilizēt balsu vairākumu un nodrošināt pārliecinošu uzvaru. Šāds apstāklis padara valsts vēlēšanu iznākumu ļoti neprognozējamu. Diskusijā tiek apspriesta vēlēšanu iespējamā ietekme uz Ukrainas integrācijas procesiem ES un NATO un tiek mēģināts atbildēt uz jautājumu – vai ideja par virzību uz Rietumiem vēl arvien Ukrainas sabiedrībā ir dzīva? Diskusijā piedalās domnīcas Carnegie Endowment for International Peace nerezidējošais pētnieks Balažs Džarabiks un laikraksta “The Guardian” slejas autore Marija Dejevskija.

14:20-15:45: Paneļdiskusija – 1918-2018: stratēģisko mācību gadsimts

Paneļdiskusija ir veltīta mazu valstu iespējām aizsargāt savu suverenitāti lielvalstu dominētā pasaulē. Tajā tiek apspriestas iepriekšējā simtgadē iegūtās mācībstundas un iespējas atkārtoti nepieļaut pagātnes kļūdas. Diskusijā piedalās bijusī Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bijušais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs, Oksofordas universitātes mācībspēks profesors Timotijs Gartons Ešs un Rīgas Juridiskās Augstskolas viesprofesore Vita Matiss.

14:00-14:20: Konferences ievadvārdus saka Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu