/nginx/o/2018/10/01/11457897t1h5c4b.jpg)
Maķedonijā svētdien notikušajā referendumā vairākums dalībnieku atbalstījuši valsts nosaukuma maiņu, kas nepieciešama, lai pavērtu šai Balkānu valstij ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tomēr balsotāju aktivitāte bijusi zema, liecina provizoriskie rezultāti.
Saskaitot balsis no 93% iecirkņu, konstatēts, ka 91,3% nobalsojušo atbalstījuši Maķedonijas pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju, bet 5,7% dalībnieku nobalsojuši pret nosaukuma maiņu, pirmdien paziņojusi vēlēšanu komisija.
Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?" Vienošanos jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.
Tomēr referendumā piedalījusies tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.
Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Taču Zaeva valdība iepriekš norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau gadu desmitiem ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Tagad vienošanās ar Grieķiju jāratificē Maķedonijas parlamentam, un ratificēšanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts. Tā kā Zaeva ministru kabinets ir mazākuma valdība, būs jāpārliecina vairāk nekā desmit opozīcijas deputātu balsot par vienošanās ratificēšanu.
Vienošanās jāratificē arī Grieķijas parlamentā.
Pēc referenduma iecirkņu slēgšanas Ciprs telefonsarunā pauda atbalstu Zaevam, uzteicot viņu par apņēmību un drosmi, cenšoties pabeigt vienošanās īstenošanu.
Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Johanness Hāns uzsvēris, ka viņš sagaida, ka visi politiskie līderi respektēs referendumā pieņemto lēmumu un to īstenos ar vislielāko atbildību, neskatoties uz politiskajām atšķirībām.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tviterī paziņojis, ka referenduma rezultāti sniedz vēsturisku iespēju. "NATO durvis ir atvērtas," viņš piebildis.
