Agrīnās brīdināšanas sistēma būtu glābusi dzīvības Indonēzijas cunami

FOTO: EPA/Scanpix

Agrīnās brīdināšanas sistēma būtu izglābusi daudzas dzīvas cunami, kas piektdien skāra Indonēzijas Sulavesi salu. Tomēr šī sistēma jau gadiem ilgi ir prototipa fāzē un joprojām nav ieviesta, vēsta aģentūra AP.

2004.gadā Indijas okeānā notikušā zemestrīcē un tai sekojošā cunami vairākās valstīs gāja bojā aptuveni 230 000 cilvēku. Aptuveni puse cunami upuru gāja bojā Indonēzijā.

Pēc šīs katastrofas Indonēzija apņēmās ieviest jaunu un modernu agrīnās brīdināšanas sistēmu. Šīs sistēmas prototips tika izstrādāts sadarbībā ar ASV Nacionālo zinātnes fondu, kas piešķīra trīs miljonu ASV dolāru finansējumu.

Tomēr dažādu projektā iesaistīto Indonēzijas aģentūru savstarpējās nesaskaņas novedušas pie tā, ka projekts joprojām nav īstenots tālāk par prototipa stadiju.

Kā ziņots, piektdien Indonēzijas Sulavesi salā notika vairāk nekā septiņas magnitūdas spēcīga zemestrīce un tās izraisīts cunami, kas nodarīja būtiskus postījumus.

Saskaņā ar oficiālajām aplēsēm dabas katastrofā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 840 cilvēki.

Šī dabas katastrofa no jauna aktualizēja jautājumu par esošās brīdinājuma sistēmas trūkumiem, kā arī pierādīja, ka Indonēzijas iedzīvotājiem īsti nav skaidrs, kā rīkoties gadījumos, gad tiek saņemts šāds brīdinājums.

Indonēzijas pašreizējo cunami brīdināšanas sistēmu veido 134 viļņu augstuma mērīšanas bojas, kas savienotas ar seismogrāfiem, kas izvietoti uz zemes. Tāpat sistēmā ietilpst 55 sirēnas, kas cunami gadījumā brīdina valsts iedzīvotājus.

Eksperti norāda, ka viļņu augstuma mērīšanas bojas nav īsti piemērotas kā agrīnās brīdināšanas mehānisms, jo tās par gaidāmo katastrofu brīdina pārāk vēlu.

2017.gada sākumā jaunās agrīnās brīdināšanas sistēmas projektam vajadzēja saņemt Indonēzijas valdības finansējumu, lai izvietotu jūrā kabeļus ar novērošanas ierīcēm.

Tomēr projekta īstenošanā iesaistītās Indonēzijas aģentūras nespēja vienoties par visu iesaistīto pušu atbildību.

2017.gada decembrī pie Indonēzijas krastiem notikusī zemestrīce atjaunoja interesi par šo projektu – šā gada jūlijā Indonēzijas Finanšu ministrija piešķīra finansējumu nepieciešamo kabeļu iegādei un izvietošanai jūrā.

Tomēr šā gada septembrī notikušajā sanāksmē, trīs par projektu atbildīgās Indonēzijas aģentūras atkal nespēja vienoties par atbildības sadalīšanu, kā rezultātā projekts vienkārši tika atlikts.

Daļa Indonēzijas amatpersonu uzskata, ka agrīnās brīdināšanas sistēma Indonēzijā nemaz nav nepieciešama, jo vislabākais brīdinājums par gaidāmo cunami esot zemestrīce.

Uz augšu