Nedēļas nogalē atklātībā nonāca ziņas par Interpola direktora Mena Hunvei mīklaino pazušanu dzimtajā Ķīnā. Mena sieva saņēma īsziņu ar naža "emodži", Interpols - direktora atkāpšanās rakstu, bet Ķīna paziņoja, ka pret Menu tiekot veikta izmeklēšana par kukuļņemšanu. Lai arī Rietumos šāda veida pazušanas ir grūti aptvert, Ķīnā tā nav nemaz tik reta parādība kā varētu šķist.
Mens, kas iepriekš bijis arī Ķīnas sabiedriskās drošības ministra vietnieks, pēdējo reizi redzēts, kad viņš 25.septembrī no Interpola galvenās mītnes Lionā, Francijā, devās uz dzimteni. Ja Mens būtu pazudis kā Ķīnas amatpersona, šis gadījums diez vai būtu izpelnījies lielu uzmanību, taču amats Interpolā incidentam piesaistījis pasaules mediju - un arī Francijas policijas un paša Interpola - uzmanību.
Mena sieva publicēja saraksti, kurā Mens ap pazušanas laiku viņai nosūtījis emocijikonu ar nazi.
Svētdien Interpols paziņoja, ka saņēmis Mena Hunvei atkāpšanās rakstu. Paziņojumā teikts, ka Mens atkāpjas no Interpola izpildkomitejas prezidenta amata, nenorādot demisijas iemeslus. Interpols norāda, ka Mena demisija ir spēkā, taču nekomentēja spekulācijas par to, ka Menam atkāpties nācies piespiedu kārtā.
Ķīnas Valsts drošības ministrija vēlāk apstiprināja, ka pret Menu tiekot veikta izmeklēšana par kukuļņemšanu. Ķīnā pirmās ziņas par Mena lietu parādījās tikai tad, kad nesen izveidotā Ķīnas Nacionālā uzraudzības komisija, kas nodarbojas ar valsts ierēdņu korupcijas izmeklēšanu, savā interneta vietnē pavēstīja, ka pret Menu tiek veikta "izmeklēšana aizdomās par likumpārkāpumu".
Pazūd bez vēsts, vēlāk atrodas uz apsūdzēto sola
Pirms Interpola direktora pazušanas pasaules medijos izskanēja ziņas par kādu citu mīklainos apstākļos pazudušu prominenci - slaveno ķīniešu aktrisi Faņu Binbinu, kura filmējusies Holivudas grāvējā "X-Men: Days of Future Past" ("X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas") un citās filmās.
37 gadus vecā Faņa pazuda šā gada 1.jūlijā un sabiedrībā netika redzēta vairāk nekā trīs mēnešus, bet pēc tam atklājās, ka viņa ieņēmumu dienestam ir parādā apmēram 155 miljonus eiro. Faņa internetā publicētā vēstulē atzina vainu un izjusti atvainojās, taču nedeva nekādus mājienus par to, kur aizvadījusi pēdējos mēnešus.
Izdevums "South China Morning Post" ziņoja, ka, saskaņā ar anonīma informācijas avota teikto, Faņa esot turēta kūrortā, kur dažkārt tiekot izmitinātas amatpersonas, kam izmeklēšanas laikā uzlikts aizliegums izbraukt no valsts.
Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka ne visi pazušanas gadījumi izpelnās starptautiskās policijas vai fanu pūļu uzmanību. Piemēram, cilvēktiesību advokāts Vans Cjuaņdžans vairākus mēnešus tiek turēts apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām valsts apvērsuma plānošanā, neļaujot viņam sazināties ar ģimeni.
Vana sieva stāsta, ka Ķīnas varasiestādes neesot sniegušas informāciju par to, kas noticis ar advokātu, ziņo raidorganizācija ABC.
Komunistu partijas paradums
"Tas ir komunistu partijas paradums, viņi šajās lietās reti pievērš uzmanību procedūrai vai cilvēktiesību jautājumiem," komentējot Vana aizturēšanu, uzsver Pekinā dzīvojošais vēsturnieks un politikas komentētājs Džans Lifans.
Līdzīgus secinājumus var izdarīt arī Mena lietā. "Viņš bija starptautiskā amatā, kas spēlē lielu lomu Ķīnas spējā ietekmēt starptautiskos notikumus," norāda Čikāgas Universitātes politikas zinātnes profesors Dali Jans. "[Šis gadījums] kaitē Ķīnas sistēmas publiskajam tēlam un parāda, kā tā veic arestus bez cilvēku tiesību ievērošanas, tāpēc viņiem noteikti bija nozīmīgi politiskie iemesli tā rīkoties."
Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina īstenotā kampaņa pret korupciju skārusi tūkstošiem amatpersonu un uzņēmēju. Kampaņas kritiķi Ķīnā un ārpus tās brīdina, ka daudzi korupcijas izmeklēšanas gadījumi esot politiski motivēti un uz tiem jāraugās kā uz Sji centieniem konsolidēt varu un apkarot oponentus, uzsver "The Washington Post".
