Šonedēļ Ķīnā oficiāli tiks atklāt tilts, kas savieno Honkongu, Makao un kontinentālās Ķīnas pilsētu Džuhai. Šis tilts ir garākais jūras tilts pasaulē – tā būvniecība izmaksāja aptuveni 20 miljardus ASV dolāru un ilga deviņus gadus, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Tilts ir 55 kilometrus garš, un tā kompleksā ietilpst arī 6,7 kilometrus garš tunelis un divas mākslīgās salas.
Otrdien tiltu oficiāli atklāja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Ceremonijā Džuhai pilsētā, kur tilts iznāk kontinentālās Ķīnas daļā, piedalījās arī Honkongas līdere Kerija Lama un Ķīnas viceprezidents Haņs Džens. Transporta satiksmei tiltu paredzēts atklāt trešdien.
Saskaņā ar sākotnējo projektu tiltu bija paredzēts atklāt jau 2016.gadā, tomēr vairākkārtējas aizkavēšanās dēļ tas tiek atklāts divus gadus pēc plānotā termiņa.
Honkongas-Makao-Džuhai tilta projekts ir būtisks Ķīnas plānā attīstīt Ķīnas dienvidu reģionu, kas koncentrējas ap Pērļu upes deltu. Šis reģions aizņem 56 500 kvadrātkilometru platību, tajā atrodas 11 pilsētas, un tajā kopumā dzīvo 68 miljoni cilvēku.
Projekta atbalstītāji uzsver, ka, pateicoties šim tiltam, no Honkongas līdz Džuhai varēs nokļūt pusstundā. Pašlaik tam ir nepieciešamas trīs stundas.
Sagaidāms, ka šis tilts arī veicināšot tūristu pārvietošanos reģionā.
Tiesa, Honkongas iedzīvotājiem braukšanai pa tiltu savās automašīnās būs nepieciešams saņemt īpašu atļauju. Lielākai daļai autovadītāju nāksies savas automašīnas atstāt Honkongas ostā un pārsēsties īpašos nomas automobiļos vai izmantot autobusu.
Biļete autobusā vienā virzienā maksās aptuveni astoņus līdz desmit ASV dolāru atkarībā no reisa laika.
/nginx/o/2018/10/22/11517572t1h78d8.jpg)
Skarbā kritika
Honkongas-Makao-Džuhai tilta projekts Honkongā ticis skarbi kritizēts.
Honkongas sabiedrībā jau no paša projekta sākuma nav bijis liela atbalsta ciešākām transporta saitēm nedz ar Makao, nedz Džuhai.
Projekta kritiķi arī pauduši bažas, ka pēc tilta atklāšanas Honkongu pārpludinās tūristi no Ķīnas kontinentālās daļas.
2016.gadā Honkonga uzņēma 56,7 miljonus tūristu, salīdzinot, piemēram, ar 37,6 miljoniem tūristu Lielbritānijā, kas ir daudz lielāka valsts.
Galvenā projektam adresētā kritika gan saistāma ar faktu, ka tas tiek uzskatīts par Ķīnas instrumentu, lai palielinātu Pekinas kontroli pār Honkongu – bijušo britu koloniju, kas ir Ķīnas īpašais administratīvais reģions.
“Esošos transporta savienojumus starp Ķīnu un Honkongu līdz šim nevarēja redzēt. Savukārt tilts ir ļoti redzams. To var redzēt, lidojot uz Honkongu ar lidmašīnu, un tas ir iespaidīgs skats. Tas savieno Ķīnu un Honkongu gluži kā nabas saite. Tu to redzi un apzinies, ka esi saistīts ar tēvzemi,” tilta projektu sarunā ar CNN iepriekš komentēja Ķīnas politiķe Klaudia Mo.
Tilta projekta kritiķi norāda arī uz ievērojamajiem Honkongas valdības tēriņiem šā projekta īstenošanā – vairāk nekā deviņiem miljardiem ASV dolāru.
Mo norāda, ka šādi grandiozi projekti Honkongā tiek īstenoti apstākļos, kad ir vērojama plaši izplatīta nabadzības un mājokļu nepietiekamības problēma.
“Honkongai nācās līdzfinansēt šo projektu, tomēr lielus ieguvumus mēs no tā neredzēsim,” uzskata politiķe.
Inženiertehniskie pūliņi
Honkongas-Makao-Džuhai tilts ir projektēts tā, lai tas spētu izturēt astoņu magnitūdu zemestrīci, supertaifūnu un pasaulē lielāko kravas kuģu ietriekšanos.
Tilta konstrukcija satur aptuveni 400 000 tonnu tērauda.
6,7 kilometrus garš projekta posms ir izbūvēts kā tunelis – tas darīts ar mērķi netraucēt noslogotiem kuģniecības ceļiem Pērļu upes deltā.
Tunelis savieno divas mākslīgi izveidotas salas, kas katra aizņem 100 000 kvadrātmetru platību
Nenoliedzami, Honkongas-Makao-Džuhai tilts ir uzskatāms par inženiertehnisku sasniegumu.
Tomēr tā būvniecība raisījusi arī vides aktīvistu iebildumus.
Pērļu upes deltas reģions ir mājvieta apdraudētajiem Ķīnas baltajiem delfīniem.
Vides aktīvisti pauž viedokli, ka tilta projekts, kā arī šobrīd īstenotais Honkongas lidostas paplašināšanas projekts varētu vēl vairāk samazināt balto delfīnu populāciju.
Tilta projektam ir nācies saskarties arī ar nopietnu sabiedrības kritiku drošības standartu jautājumā.
Tilta būvdarbu laikā gāja bojā septiņi strādnieki, bet vēl 275 guva ievainojumus.
