Piektdienas rītā problēmas ar apkuri vēl ir aptuveni 75 līdz 100 ēkām, katru dienu problēmas tiek novērstas aptuveni piecās ēkās, piektdien žurnālistiem sacīja pilnsabiedrības "Siltumserviss Rīga" valdes loceklis Tengizs Abramjancs.
"Siltumserviss Rīga": aptuveni 100 mājās joprojām nav apkures
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Siltumserviss Rīga" apkuri sāka pieslēgt šā gada 1.oktobrī, un pilnīgi visām ēkām apkure tika pieslēgta līdz 19.oktobrim. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka problēmas rada siltummezglu sliktais tehniskais stāvoklis, kā arī lielais nesankcionētas un patvaļīgas piekļuves gadījumu skaits siltummezgliem. Adamjancs uzsvēra, ka šogad apkure visām ēkām pieslēgta operatīvāk nekā pērn, kad tas tika izdarīts līdz 7.novembrim.
"Problēmas radīja dispečerdienesta darbība - mums bija viens tālruņa numurs, uz kuru dienā tika saņemti tūkstošiem zvanu. Iepirkuma specifikācija paredzēja apkalpot līdz 200 zvaniem dienā parastā režīmā un 1200 zvanus saspringtā režīmā. Tagad jau varam reaģēt uz līdz 600 zvaniem dienā normālā režīmā un 2200 zvaniem saspringtā režīmā - protams, šos pieteikumus varam tikai pieņemt, nevis izpildīt. Strādājam pie risinājumiem, lai to uzlabotu. Tagad jau pieteikumus pieņemam pa pieciem dažādiem kanāliem, parastie pieteikumi tiek atdalīti no avārijas situācijām," skaidroja Abramjancs.
"Siltumserviss Rīga" valdes loceklis Alberts Sūna norādīja, ka kopš šā gada pavasara pilnsabiedrība veica siltummezglu sagatavošanu, verifikāciju, mezglu nomaiņu. "Lielā daļā ēku siltummezglu ekspluatācijas laiks beidzies, iekārtas ir nolietotas. Tāpat ir piekļuves problēma, daudzi privātīpašnieki neļauj uzņēmuma darbiniekiem piekļūt siltummezgliem, piekļuve tiek atļauta tikai pēc mēnešiem ilgas saskaņošanas," stāstīja Sūna.
Abramjancs piebilda, ka šogad bija ūdensskaitītāju verifikācijas gads, par ko iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs neinformēja. "Bija jāverificē aptuveni 1800 iekārtas, kas plānotos darbus aizkavēja uz mēnesi, jo par šiem darbiem nebija informācijas," sacīja Abramjancs.
Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka lielas problēmas rada iedzīvotāju nesankcionēta un patvaļīga piekļuve siltummezgliem un ūdens izlaišana no stāvvadiem. Kopumā konstatēti 280 šādi gadījumi, par daudziem no tiem pilnsabiedrība ir uzrakstījusi iesniegumus Valsts policijā, piemēram, Ziemeļu rajonā vienā naktī tika konstatēti 15 gadījumi, kad no stāvvadiem izlaists ūdens.
"Daudzi iedzīvotāji vasarā ir veikuši nesaskaņotu radiatoru un veļas žāvētāju nomaiņu, kuras laikā stāvvadi ir iztukšoti un sistēmā iekļuvis gaiss. Tādējādi rodas problēmas ne tikai atsevišķiem dzīvokļiem, bet arī mājai kopumā. Domāju, ka pēc tūlītēju problēmu novēršanas uzņēmuma pārstāvji kopā ar apsaimniekotājiem un Valsts policijas pārstāvjiem apmeklēs tos dzīvokļus, kuri ar nesaskaņotu pārbūvi veikuši patvaļīgu sistēmas iztukšošanu," sacīja Sūna.
Abramjancs piebilda, ka patlaban saņemto pieteikumu skaitu jau ir izdevies samazināt no 5500 dienā līdz aptuveni 1000-1200 dienā un galvenā problēma joprojām esot sistēmas atgaisošana.
Jautāts, vai "Siltumserviss Rīga" neuztrauc Rīgas domes solījumi piemērot soda naudu, Abramjancs sacīja, ka tas ir domes ziņā. "Jebkurā gadījumā šī nauda ir iesaldēta jau kopš pagājušā gada oktobra, tāpēc finansiālus zaudējumus tas neradīs. Pilnsabiedrība ir apņēmības pilna turpināt iesāktos darbus un pildīt līgumu vēl nākamos 4,5 gadus," sacīja Abramjancs.
Jau vēstīts, ka šoruden apkures sezonas sākumā "Siltumserviss Rīga" radušās problēmas ar "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) namu apsaimniekošanu. Pēc RNP paustā, uzņēmums nav spējis pietiekami kvalitatīvi sadarboties ar rīdziniekiem, tāpēc RNP saņēmis līdz pat 10 000 zvanu dienā ar dažādiem jautājumiem un sūdzībām.
Par nespēju rīdziniekiem savlaicīgi nodrošināt apkures pieslēgšanu Rīgas dome pilnsabiedrībai var piespriest sodu līdz 500 000 eiro.