Mākslīgā intelekta radītā glezna izsolīta par negaidīti lielu summu

Mākslīgā intelekta radīts portrets un paraksts

FOTO: AFP / Scanpix

Dīvainais un maķenīt biedējošais fiktīvas personas portrets, ko radījis mākslīgais intelekts, Londonas izsoļu namu “Christie’s” atstājis pēc tam, kad kāds par to samaksājis 432 500 tūkstošus dolāru, kas ir 45 reizes vairāk, nekā sākotnēji bija lēsts, vēsta "Live Science".

“Edmonda Belamī portrets” ir pirmais mākslīgā intelekta radītais mākslas darbs, kas izsolīts mākslas izsolē.

Portrets, kas radīts vecmeistaru mākslas stilā, līdzinās Eiropas labāko mākslinieku veikumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Tiesa, glezna šķiet nepabeigta, jo portrets uzgleznots tikai audekla centrā, malām paliekot tukšām.

FOTO: AFP / Scanpix

Gleznā attēlots kāds vīrs, kura seja gan nav labi saskatāma. Vīrs ir tērpies līdzīgi ļaudīm, kurus savos darbos attēlojis holandiešu mākslinieks Rembrants 17. gadsimtā.

Protams, dators pats neizdomāja paņemt otas un sākt gleznot – mākslīgo intelektu programmēja cilvēks, t.i., Parīzes mākslinieku kolektīvs “Obvious”. Viņu veikums nosaukts par Edmonda de Belamī protretu (Portrait of Edmond De Belamy) un ir daļa no gleznu sērijas, kurā attēlota fiktīvā Belamī ģimene.

Pirms mākslīgais intelekts ķērās pie gleznošanas, tam tika “iebaroti” 15 tūkstoši 14. un 20. gadsimtā radītu mākslas darbu attēli, lai ierīce iemācītos atpazīt mākslas vizuālos elementus. Algoritmam, kas rezultātā radīja portretu, bija divas daļas – ģenerators un diskriminators -, kas darbojās viena pret otru.

FOTO: AFP

“Ģenerators rada jaunu portretu, bet diskriminators vēlāk cenšas pamanīt atšķirības starp cilvēka un ģeneratora veidotajiem attēliem. Mērķis ir piemānīt diskriminatoru, liekot tam domāt, ka ģeneratora radītais portrets ir cilvēka radīts,” komentēja mākslinieks Igo Kaseless-Duprjē (Hugo Caselles-Dupré).

Izsoļu nams ir pārliecināts, ka veiksmīgā izsole ir signāls tam, ka mākslīgais intelekts ienāk arī mākslas pasaulē.

Uz augšu