RD nepārtrauks sadarbību ar ES un ASV sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmumu
Pievienots RD opozīcijas viedoklis

FOTO: Sputnik/Scanpix

Ņemot vērā paveikto darbu apjomu, Rīgas dome neizskata iespēju lauzt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu "Giprostrojmost", aģentūrai LETA sacīja domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa norādīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Saeima pieņēma grozījumus "Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", departaments saņēma vēstuli no Ārlietu ministrijas, kurā norādīts, ka liegums sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem neattieksies uz tiem iepirkumiem, kas uzsākti vai izsludināti pirms likuma pieņemšanas. Tādu pat viedokli departamentam esot paudis arī Iepirkumu uzraudzības birojs.

Sadarbības līgumu ar pilnsabiedrību "G.B.V", kurā ietilpst arī "Giprostrojmost", departaments noslēdzis jau 2016. gadā, proti - pirms konkrētā uzņēmuma iekļaušanas sankciju sarakstā. Līgums noslēgts par Austrumu maģistrāles posma "Ieriķu iela - Vietalvas iela" projektēšanu un autoruzraudzību. Pēc Ahunas-Ozolas paustā, šis esot vienīgais spēkā esošais sadarbības līgums starp pašvaldību un "Giprostrojmost".

"Ņemot vērā minēto, Satiksmes departaments aicina atsaukt Ārlietu ministrijas pausto raidījumā "Nekā personīga" par to, ka gadījumā, ja departaments turpinās sadarboties ar sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu, tas var draudēt ar kriminālatbildību," pauda Ahuna-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban konkrētā projekta projektēšanas darbi praktiski ir noslēgušies, un saskaņā ar līgumu, "Giprostrojmost" veicis vien 3,8% no līguma kopējā darbu apjoma. "Ņemot vērā gan paveikto darbu apjomu, gan to, ka šis ir viens no ES līdzfinansētajiem projektiem, kas jāīsteno līdz 2020. gada nogalei, Satiksmes departaments neizskata iespēju minēto līgumu lauzt," skaidroja departamenta pārstāve.

Partijas "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Rīgas domes frakcijas pārstāvis Edvards Ratnieks aģentūrai LETA pavēstīja, ka šaubas par abu pušu sadarbību radušās arī domes opozicionāriem, tādēļ frakcija vērsusies Drošības policijā (DP) ar lūgumu šo sadarbību izvērtēt.

Pēc frakcijas vadītāja Naura Puntuļa paustā, konkrētais uzņēmums projektējis vienu no jaunākajiem Krievijas propagandas simboliem. "Nav pareizi, ka šādi uzņēmumi var brīvi darboties Latvijas galvaspilsētā, gūstot par to ienākumus no rīdzinieku nodokļiem," uzskata Puntulis.

Vienlaikus frakcijas deputāti pauž atbalstu arī Ārlietu ministrijas nostājai, kas norādījusi, ka, ja kāds Latvijā turpina sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautu uzņēmumu, par to var pienākties kriminālatbildība. "Saprotam, ka šajā jautājumā ir jābūt normatīvo aktu izmaiņām vai to interpretācijas izmaiņām valsts mērogā. Taču konkrētais gadījums ir saistīts ar Rīgas domi, tādēļ aicinām DP izvērtēt, vai nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un vai nav pamats uzsākt kriminālprocesu pret iesaistītajām personām," norāda Ratnieks.

Kā ziņots, TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Rīgas dome sadarbojas ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto firmu "Giprostrojmost", kas sarakstos iekļauta par Krimas tilta projektēšanu.

Pirms diviem gadiem, kad Krimas tilta projektēšana un būvniecība uzņēma apgriezienus, ASV Finanšu ministrija vērsa sankcijas pret uzņēmumiem, kas projektēja un būvēja Krimas tiltu. Starp tiem bija arī projektētāji no Sanktpēterburgas firma "Institut Giprostrojmost". Šogad jūlijā ES publicēja savu sarakstu ar firmām, un starp tām ir uzņēmums "Giprostrojmost".

Pirms dažiem gadiem Satiksmes departaments meklēja projektētājus jaunajam, gandrīz trīs kilometrus garajam satiksmes pārvadam, kas savienos vienu no tā saucamās Austrumu maģistrāles posmiem - Piedrujas ielu ar Gustava Zemgala gatvi. Konkursā pieteicās un 2016. gadā uzvarēja īpaši šim projektam izveidota pilnsabiedrība "G.B.V.". Tās biedri ir divi Latvijas uzņēmumi un "Giprostrojmost".

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins raidījumam pauda, ka vienošanās ar firmu apvienību slēgta vēl pirms aizliegumu ieviešanas. Ārlietu ministrija gan ir citās domās. Ja kāds Latvijā turpina sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautu uzņēmumu, tas var draudēt pat ar kriminālatbildību. Pašvaldības, Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju ministrija jau vasarā informējusi par to kā jārīkojas pēc Eiropas sankciju ieviešanas.

Uz augšu