CIP terorismā aizdomās turamajiem plānoja dot “patiesības serumu” (20)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
CIP atslepenotais ziņojums, kurā vēstīts par projektu "Ārstniecības līdzeklis"
CIP atslepenotais ziņojums, kurā vēstīts par projektu "Ārstniecības līdzeklis" Foto: AP/Scanpix

Neilgi pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) apsvēra iespēju izmantot medikamentu, kam vajadzēja darboties kā “patiesības serumam”, tādējādi piespiežot terorismā aizdomās turamos atklāt informāciju par plānotajiem uzbrukumiem. Pēc vairākus mēnešus ilgušiem pētījumiem CIP nolēma, ka medikaments “Versed” jeb midazolāms - nomierinošs līdzeklis, kuru izmanto, lai pacienti kļūtu miegaini, bet apzinātos notiekošo, ir izmēģināšanas vērts. Tomēr galu galā CIP nolēma nelūgt valdības juristus apstiprināt tā izmantošanu, vēsta aģentūra AP.

Par medikamentu pētniecības projekta, kam tika dots nosaukums “Projekts Ārstniecības līdzeklis”, eksistenci kļuvis zināms pēc iepriekš noslepenota ziņojuma nodošanas Amerikas Pilsonisko brīvību savienības (ACLU) rīcībā saskaņā ar tiesas lēmumu. 

90 lappušu garais CIP ziņojums, kas nonācis arī aģentūras AP rīcībā, sniedz ieskatu CIP strādājošo mediķu “iekšējā cīņā” starp profesionālo ētiku un iespēju glābt dzīvības, novēršot nākotnes teroraktus. 

“Šis dokuments sniedz būtisku ieskatu stāstā par to, kā CIP nonāca līdz ieslodzīto pretlikumīgai spīdzināšanai, un palīdz nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos,” norāda ACLU jurists Drors Leidins. 

Periodā no 2002. līdz 2007.gadam CIP ārsti, psihologi, ārstu palīgi un medmāsas bija plaši iesaistīti aizturēto nopratināšanas programmā - viņi novērtēja, novēroja un aprūpēja kopumā 97 aizturētos kopumā desmit slepenās CIP iestādēs, kas izvietotas ārvalstīs, kā arī pavadīja aizturētos vairāk nekā 100 avioreisos, teikts ziņojumā. 

CIP galu galā pieņēmusi lēmumu nelūgt ASV Tieslietu departamentu apstiprināt medikamentu izmantošanu nopratināšanās. 

Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka Tieslietu departamentam iepriekš vajadzēja vairākus mēnešus, lai apstiprinātu vairākas citas brutālas nopratināšanas metodes, tostarp miega liegšanu, ieslodzīto turēšanu ļoti šaurās telpās, kā arī simulētu slīcināšanu, kas pazīstama kā “waterboarding”. CIP nav vēlējusies nodot Tieslietu departamenta izvērtēšanai vēl vienu šādu sensitīvu jautājumu. 

Pirms koncentrēšanās uz midazolāmu eksperti esot iepazinušies ar Padomju Savienības eksperimentiem ar medikamentiem, kā arī atkārtoti izvērtējuši bēdīgi slaveno CIP programmu “MK-Ultra”, kas tika īstenota pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Šīs programmas gaitā jau tika meklēts “patiesības serums”, veicot ar cilvēkiem eksperimentus, izmantojot lizergīnskābes dietilemīdu (LSD) un citas psihotropas vielas. 

Šie CIP eksperimenti jau iepriekš tika plaši kritizēti, un daļa ekspertu šodien apšauba, ka efektīvs “patiesības serums” vispār ir iespējams. 

“Tomēr vairākus gadu desmitus pēc “MK-Ultra” programmas CIP atkal apsvēra eksperimentus ar cilvēkiem, vēloties pārbaudīt pseidozinātniskas teorijas un tādējādi izmantojot ieslodzīto bezpalīdzību,” uzsver Leidins. 

Midazolāms medicīnā tiek izmantots kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Tas izraisa miegainību un palīdz mazināt trauksmi un nervozitāti. Tas var izraisīt arī īslaicīgu amnēziju, tāpēc šo medikamentu mēdz izmantot medicīniskās procedūrās, lai ierobežotu pacientu atmiņas par iespējami traumatisku medicīnisku pieredzi. 

Midazolāms tika uzskatīts par izmēģināšanas vērtu preparātu, ja vien vispirms izdotos iegūt juridisku atļauju tā izmantošanai, teikts atslepenotajā CIP ziņojumā. 

Tomēr tā izmantošanai nopratināšanā ir vismaz divi juridiski šķēršļi - aizliegums veikt medicīniskus eksperimentus ar ieslodzītajiem, kā arī aizliegums izmantot nopratināšanā medikamentus, kas maina cilvēka apziņas stāvokli. 

Tādējādi 2003.gadā “Projekts Ārstniecības līdzeklis” tika apturēts un tā arī netika turpināts. 

ACLU vairāk nekā divus gadus ar tiesas starpniecību centās panākt šā CIP ziņojuma publiskošanu. 2017.gada septembrī Ņujorkas federālais tiesnesis uzdeva aģentūrai šo ziņojumu publiskot. 

ASV valdības juristi trīs reizes šo tiesneša lēmumu apstrīdēja, tādējādi cenšoties nepieļaut ziņojumā ietvertās informācijas atslepenošanu, tomēr lielākā daļa ziņojuma ACLU rīcībā tika nodota šā gada augustā. 

ASV valdība joprojām mēģina nepieļaut daļas ziņojuma publiskošanu. 

Lai arī CIP brutālās nopratināšanas programmas lietošana tika izbeigta 2007.gadā, ACLU uzskata, ka ir svarīgi turpināt meklēt un publiskot dokumentus par šo programmu. 

“Šai CIP programmai pakļauto cilvēku sāpes un ciešanas ir neizmērojamas, tās ietver smagu un sarežģītu posttraumatisku stresu, depresiju, fiziskas slimības un psihiskas problēmas. Viņu fiziskās un psiholoģiskās rētas saglabāsies visu dzīvi,” norāda Bostonas Universitātes Medicīnas un Sabiedrības veselības skolas pārstāve Sondra Krosbija, kura ārstējusi spīdzināšanas upurus, tostarp divus cilvēkus, kas spīdzināti slepenajos CIP cietumos. 

Komentāri (20)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu