Intervija: Marss ir vairāk nekā misija – tā ir cilvēces apdrošināšana

Stīvens Petraneks

FOTO: Publicitātes foto

Neskaitāmi eksperti, zinātnieki, tostarp ASV teorētiskais fiziķis un futūrists Mišio Kaku, dižpārdokļa “Kā mēs dzīvosim uz Marsa” un televīzijas kanāla “National Geographic” zinātniski fantastiskā un vienlaikus dokumentālā seriāla “Marss” eksperts Stīvens Petraneks uzskata: Marss ir kas vairāk nekā vienkārši zinātniska misija. Nākotnē Sarkanā planēta varētu būt cilvēces vienīgā iespēja izdzīvot. Tāpēc cilvēku kolonija uz Marsa – tā ir apdrošināšana mūsu nākamajām paaudzēm.

Jau kopš 19.gadsimta ideja par cilvēkiem uz Marsa ir bijusi gan zinātniskās fantastikas, gan aeroinženierijas fokusā, bet šīs planētas izpēte – daļa no neskaitāmām nacionālajām kosmosa programmām. Tomēr bija jāpienāk 21.gadsimtam, lai varētu teikt, ka mūsu spēja spert pirmos soļus uz Marsa vairs nav tikai fantāzija, bet diezgan iespējama un pat nepieciešama realitāte. Par to stāsta arī “National Geographic” hibrīdseriāls “Marss” un ekskluzīvi intervijā TVNET - viens no tā veidotājiem, Stīvens Petraneks.

FOTO: Publicitātes foto

Jāpiebilst, ka seriāla 1.sezona, kuru pašlaik var redzēt atkārtojumā kanālā “National Geographic”, akcentēja stāstu par cilvēku nokļūšanu uz Marsa un pirmajiem soļiem uz tālās planētas. Tikmēr 2.sezona, kuras pirmā sērija būs skatāma 18.novembrī pl.22.00, vairāk atspoguļos zinātnes un uzņēmējdarbības sadursmi, cīņu par resursiem un izdzīvošanu cilvēkiem nepiemērotā vidē.

Zeme un cilvēce ir lemta iznīcībai

Gan pēc Petraneka, gan Kaku paustā, Zemes kā planētas gals ir nenovēršams. Jautājums vien ir par to, kā tas notiks. Petraneks min vairākus pavisam reālus scenārijus. “Jums, protams, var būt vienalga vai jūs teiksiet, ka lūdzaties, lai tas [pasaules gals] nepienāk jūsu vai jūsu bērnu dzīves laikā. Proti, jūs neskar tas, kas notiek pēc jūsu nāves. Var pieņemt šo fatālista un narcisa nostāju, vai gluži pretēji – domāt par cilvēku kā sugas izdzīvošanu. Tajā brīdī alternatīva cilvēku kolonija uz Marsa sāk šķist ļoti laba ideja,” uzsvēra Petraneks.

FOTO: Publicitātes foto

Mūsu enerģijas avots Saule ir G klases zvaigzne, to dēvē arī par dzelteno pundurzvaigzni un tai tāpat kā citām zvaigznēm ir savs dzīves cikls. Saules gadījumā tas sākās aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu un turpināsies vēl aptuveni 4,5-5,5 miljardus gadu.

“Pagaidām Zeme ir ļoti laba vieta, kur būt, taču tas mainīsies. Aptuveni pēc viena miljarda gadu Saule sāks izplesties, tās starojums kļūs aizvien intensīvāks un intensīvāks, līdz iznīcinās visu dzīvo uz Zemes. Visur, tai skaitā arī Antarktikā, jūrās atvērsies lavas krāteri, visi ūdens krājumi izžūs un līdz ar to izzudīs viss dzīvais,” skaidro Petraneks.

FOTO: Publicitātes foto

Kā citu piemēru Zemes iznīcībai viņš min asteroīda trieciena riskus. “Tā ir 100% iespējamība, ka Zemē atkal ietrieksies liela izmēra asteroīds. Pašlaik mēs nekādi nevaram no tā izvairīties, kaut arī pastāv reāli tehniskie risinājumi. Proti, jau tagad ir pieejamas tehnoloģijas, kas ļautu izbūvēt aizsardzības sistēmas pret asteroīdiem, to izmaksas tiek lēstas ap 2-3 miljardiem ASV dolāru. Taču neviena no valstīm nav izrādījusi iniciatīvu ko tādu darīt, nav arī starptautisku apvienību, kas šo jautājumu virzītu,” stāsta Petraneks.

Pēc viņa sacītā, kādu rītu mēs varētu pamosties un lasīt ziņās virsrakstu, ka kāds amatieris - zvaigžņu vērotājs, jo tieši viņiem šādas lietas padodas, ir atklājis asteroīdu astoņu jūdžu rādiusā pie Jupitera un tas virzās uz Zemi. “Tās būtu mūsu beigas, jo galu galā neviens cilvēks nespētu šo sadursmi pārdzīvot. Un šāda bojāeja būtu īpaši briesmīga, jo nāves iemesls būs ne tikai trieciens, bet arī tā radītās sekas. Faktiski iestāsies atomziema, un cilvēki nomirs badā,” pareģo analītiķis.

FOTO: Publicitātes foto

Taču Petraneks neizslēdz arī to, ka cilvēces iznīcība var būt pašu cilvēku roku darbs. Autors un zinātnes fans atzīst, ka cilvēki ir unikālas būtnes – vienīgās, kas attīstījušās tik tālu un spēj pašas sevi iznīcināt. “Tas tikpat labi var būt gan atomkarš, gan arī Mārburgas vīruss vai Ebola, kas nogalina visus uz Zemes,” tā Petraneks.

Ceļā uz Marsu – misija ir svarīgāka nekā cilvēku dzīvības

Taujāts par to, vai, domājot par Sarkanās planētas iekarošanu, misija ir cilvēks, proti, cilvēces glābšana, vai pats cilvēks ir misija, proti, misija ir svarīga zaudētajām dzīvībām ceļā uz Marsu, Petraneks bez vilcināšanās atbild, ka pati misija ir daudzkārt svarīgāka par cilvēku. Vienlaikus viņš piebilst, ka šis jautājums kosmosa dzīļu izpētē vienmēr ir bijusi dilemma.

FOTO: Publicitātes foto

“Piemēram, krievi pirmie palaida cilvēku kosmosa orbītā, jo viņi bija gatavi uzņemties daudz lielākus riskus nekā Amerikas Savienotās valstis, kas visiem spēkiem centās izvairīties no letālām sekām. Manuprāt, tieši tas aizkavēja ASV kosmosa programmas attīstību. Kosmoss ir bīstama vieta, tur ir jāriskē. Tajā pat laikā astronauti ar to rēķinās. Statistika liecina, ka viens no desmit astronautiem iet bojā misijā. Taču es ceru uz zināmu veselo saprātu, kas pieļautu domu, ka misija šajā gadījumā ir daudz svarīgāka. Ja mēs to akceptēsim, tad visi procesi virzīsies daudz ātrāk,” skaidro Petraneks.

Kļūdas ir tikpat svarīgas kā panākumi

NASA ļoti cer, ka “SpaceX” misija pirmā nokļūs uz Marsa, jo viņi kā privāts uzņēmums var atļauties kļūdas, norāda Petraneks. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ļautu spert soli pretī pirmajam cilvēkam uz Marsa, ir kosmosa kuģa spēja pacelties un nolaisties vertikāli jeb “uz astes”. Tas ir nepieciešams, lai kosmosa kuģis varēti atkārtoti pacelties un atgriezties uz Zemes. Tāpat jāatrisina degvielas un jaudas jautājumi.

FOTO: Publicitātes foto

Īlona Maska uzņēmuma “SpaceX” nesējraķetes aizvien vairāk un vairāk pierāda savas spējas. Vēl šāgada februārī tika palaista pirmā “Falcon Heavy” nesējraķete, kas ar savu jaudu apliecināja, ka tā spēj nogādāt kravas teju “ģeostacionārajā” jeb GEO orbītā aptuveni 36 tūkstošu kilometru augstumā virs Zemes. Ierasti nesējraķetes savas kravas, piemēram, satelītus, spēja nogādāt tikai līdz pārneses orbītai, no kurienes satelītam ar saviem spēkiem jānokļūst GEO orbītā. Šie sasniegumi ir būtiski pašreizējām militārajām un komunikācijas vajadzībām, bet nākotnē būs neatsverami Marsa sasniegšanai.

“Kad “SpaceX” nosūtīs uz Marsu pirmo smagsvara nesējraķeti “Falcon” ar kravu pirmajiem cilvēkiem, kuri uz Sarkano planētu dosies vēl pēc četriem vai sešiem gadiem, viņi centīsies nosēdināt raķeti vertikāli. Ja tā nespēs nolaisties, salūzīs gabalos paceļoties vai nolaižoties, jebkura cita kosmosa pētniecības organizācija – NASA, Eiropas Kosmosa aģentūra u.c. – varēs ļoti daudz no tā mācīties. Pat tad mēs būsim spēruši būtisku soli uz priekšu. Visi īstenībā cer, ka šo privāto kosmosa pētījumu programmu pārstāvji pirmie nonāks uz Marsa un ka pārējie varēs mācīties no viņu kļūdām,” teica Petraneks.

FOTO: Publicitātes foto

Pēc eksperta sacītā, NASA tuvākie plāni paredz, ka līdz 2030.gadam tās kosmosa kuģis riņķos ap Marsu. “Bet es jums garantēju, ka šajā laikā “SpaceX” jau būs uz nolaides Marsa virsmas un vedīs turp cilvēkus,” pārliecību pauž Petraneks.

Materiāls tapis sadarbībā ar FOX International Channels grupas kanālu National Geographic

FOTO: Publicitātes foto

Uz augšu