Putina noriets? Cūku mēris plosa Ķīnu
Pieci svarīgākie pasaules notikumi šonedēļ

FOTO: SCANPIX

Šajā nedēļā ES Augstā pārstāve Frederika Mogerīni un ES komisārs Eiropas kaimiņpolitikas un paplašināšanās jautājumos Johaness Hāns ieradās zīmīgā vizītē Turcijā. Tikmēr Krievijā turpināja kristies Putina reitingi. Kamēr Ķīna turpināja cīnīties ar cūku mēri, attīstība norisinājās arī Jemenas konfliktā Tuvajos Austrumos. Savukārt mazajā Ziemeļāfrikas valstī Tunisijā aptuveni 650 000 cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret valdošo nabadzību. Visa pasaule kā uz delnas!

ES un ASV

Ceturtdien, 22. novembrī, ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederika Mogerīni un ES komisārs Eiropas kaimiņpolitikas un paplašināšanās jautājumos Johaness Hāns ieradās vizītē Turcijā un tikās ar Turcijas augstākajām amatpersonām, tostarp ārlietu ministru Mevlitu Čavošolu. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja to pašreizējo attiecību stāvokli un situāciju Tuvo Austrumu reģionā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan no pirmā acu uzmetiena vizīte nešķiet nekas pārlieku ievērības cienīgs, tomēr tā notiek laikā, kad jau atkal ir aktivizējušās diskusijas par Eiropas Savienības nepieciešamību pārdomāt līdzšinējo attiecību modeli ar Ankaru. Kā zināms, Turcija ir viena no ES kandidātvalstīm, taču kopš pašreizējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana nākšanas pie varas tās iestāšanās progress ir praktiski apstājies. Brisele jau ilgstoši vērš uzmanību uz situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību un likuma varas jomās. To ievērošana ir nepieciešama jebkurai valstij, kura vēlas pievienoties šā bloka saimei. Vēl nesen Erdogans aizturēja vairākus pilsoniskos aktīvistus un akadēmiķus, kuri, viņaprāt, nedarbojās valdības interesēs. Ne velti minētās tikšanās ietvaros Mogerīni pauda publiskas bažas par ieslodzītajiem aktīvistiem. ES vizīte, visticamāk, varētu tikt tulkota kā taustīšanās mēģinājums abām pusēm saprast, kā rīkoties tālāk un kā gan vienlaicīgi uzturēt ar šo valsti dialogu, gan arī bez sāpēm ierobežot dziļāku integrāciju ES.

FOTO: EPA/Scanpix

Krievija

Šajā nedēļā britu raidorganizācija BBC ziņoja, ka pēdējo mēnešu laikā turpina samazināties Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings. BBC atsaucās uz nevalstiskās pētniecības organizācijas «Levadas centrs» veikto aptauju, kura vēsta, ka par Putinu prezidenta vēlēšanās pašlaik būtu gatavi balsot 56% iedzīvotāju. Pirms gada prezidenta reitings bija 66%.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Vladimira Putina reitingu kritums ir saistīts ar Krievijas iedzīvotāju ekonomiskajām problēmām, ar kurām tie saskaras jau kopš 2015. gada (globālo naftas cenu krituma dēļ strauji sāka samazināties cilvēku ienākumi). Situāciju vēl vairāk ir pasliktinājusi arī valsts veiktā pensiju reforma, kuras ietvaros tika palielināts pensionēšanās vecums (Putins par to ir uzņēmies personīgu atbildību). Atsevišķi analītiķi jau ir sākuši spekulācijas par Putina ēras beigām. Tomēr varas maiņa Kremlī, visticamāk, nenotiks, jo Putina vara Krievijā ir diezgan sakoncentrēta un viņš spēj apspiest lielāko daļu no iespējamajiem protestiem. Tāpat viņa rīcībā saglabājas liels instrumentu klāsts popularitātes celšanai. Visplašāk izmantotais no tiem – ārējā ienaidnieka aktualizēšana, kas ļauj cilvēkiem redzēt Putinu kā aizstāvi pret Rietumu tīkojumiem.

Vladimirs Putins

FOTO: Reuters/ScanPix

Tuvie Austrumi

23. novembrī ANO īpašais sūtnis Jemenā Mārtins Grifits ieradās Hodeidas pilsētā, kura atrodas šīs valsts Rietumu krastā. Amatpersona tikās ar Hodeidas ostas pārvaldības amatpersonām. Vizīte seko Grifita sarunām ar huti bruņotās grupas pārstāvjiem Jemenas galvaspilsētā Sānā dienu iepriekš, kuru ietvaros viņš pārrunāja to dalību gaidāmajās miera sarunās Stokholmā un konsultācijās decembra sākumā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Jau kopš 2015. gada Jemenā norisinās asiņains pilsoņu karš, kurš ir prasījis tūkstošu dzīvības un radījis pasaulē smagāko humāno krīzi. Valstī trūkst pārtikas, veselības aprūpei nepieciešamo medikamentu un apstākļu slimību izplatības novēršanai. Piemēram, starptautiskā sabiedrība ir iepriekš vērsusi uzmanību uz smagiem holēras uzliesmojumiem, kuri rodas nepilnvērtīgas veselības aprūpes infrastruktūras dēļ. Lai gan upuri ir ievērojami, tomēr neviena no karojošajām pusēm (Irānas nosacīti atbalstītie huti nemiernieki un līča monarhiju atbalstītā Jemenas valdība) nav spējusi konfliktā gūt uzvaru. Pagaidām norisinās cīņa par stratēģiski svarīgo Hodeidas ostu, kuras atbrīvošana ļautu Saūda Arābijai un sabiedrotajiem nogriezt huti Irānas ieroču piegādes. Tomēr ANO ir paudusi viedokli, ka cīņa varētu to izpostīt un sagraut vietu, kuru ANO var izmantot humānās palīdzības nodrošināšanai. Cerības tiek liktas uz jau minētā īpašā sūtņa gaidāmajām miera sarunām, kuras tiks mērķētas uz asinsizliešanas novēršanu un Hodeidas ostas nodošanu ANO kontrolē. Atliek tikai vērot, vai tās nesīs augļus.

FOTO: EPA/Scanpix

Tālie Austrumi

23. novembrī Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka meklēs risinājumus Āfrikas cūku mēra izplatības iegrožošanai tādā veidā, lai nodrošinātu cūkgaļas piedāvājuma vienlīdzību visos valsts reģionos. Valdības veiktie pasākumi paredz cūku transportēšanas atvieglojumus un arī atļauju nokaut lopus epidēmijas skartajos reģionos.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ķīnas cūkkopības industrija ir saskārusies ar lielu problēmu – Āfrikas cūku mēri, kurš nogalina valsts pārtikā plaši izmantojamos lopus. Pašreizējā valdības politika paredz kategorisku aizliegumu cūkas izvest no reģioniem, kuros ir novērojams epidēmijas uzliesmojums. Tas tāpēc, lai iegrožotu tā tālāku izplatību. Tomēr šāda pieeja ir radījusi arī lielas problēmas lauksaimniekiem. Pagaidām dažos reģionos ir novērojama cūku pārpopulācija (problēma - produkta pārdošana par zemām cenām), taču citos – cūkgaļas deficīts patērētājiem. Atsevišķi uzņēmumi sūdzas arī par problēmām nodrošināt savu ražošanas ciklu. Atļauja nokaut lopus ir nepieciešama, lai ražotāji, kuri aizliegumu dēļ nevar lopus pārvietot, neciestu zaudējumus, kuri varētu rasties no nespējas lopus pārvietot uz reģioniem, kuros ir augstāks pieprasījums un cena līdz ar to – lielāka. Daudzi eksperti tomēr uzsver, ka mums nevajadzētu gaidīt krīzi cūkgaļas produktu piedāvājumā Ķīnā, jo cūku mēris ir skāris tikai nelielu tirgus daļu.

FOTO: Reuters/ScanPix

Ziemeļāfrika

22. novembrī aptuveni 650 000 Tunisijas iedzīvotāju izgāja ielās, lai protestētu pret valdības lēmumu tomēr nepalielināt algas valsts sektorā un valstij piederošajos uzņēmumos strādājošajiem. Protestētāji pieprasīja valdības krišanu un tās cieņas pret vienkāršo iedzīvotāju ievērošanu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kopš arābu pavasara sākuma 2011. gadā un diktatora Zīna Al Abidīna Al Alī krišanas Tunisija saskaras ar ārkārtīgi smagām ekonomiskām problēmām. Valstī pastāv milzīgs budžeta deficīts, kuru ir cerība aizlāpīt ar Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto aizdevumu. Tomēr apmaiņā pret sniegto palīdzību SVF pieprasa sāpīgu reformu veikšanu ar mērķi samazināt valsts sektora tēriņus. Tunisijas premjerministrs Jusefs Šaheds bija iepriekš apsolījis algu pieaugumu, taču tagad SVF spiediena dēļ (tika izteikti draudi pārtraukt finansējumu) ir spiests pateikt, ka tas nav iespējams. Nenoliedzami, tā ir nopietna politiska kļūda, par kuru var nākties samaksāt ar arābu pavasara mantojuma iznīcību.

FOTO: EPA/Scanpix

Uz augšu