Ebolas vīruss pašlaik Rietumāfrikā ir nogalinājis vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Lai arī mirstības rādītāji pašā pēdējā Ebolas vīrusa uzplaiksnījumā nav tik augsti kā iepriekš, tomēr joprojām lielākā daļa saslimšanas gadījumu ar šo vīrusu beidzas letāli. Tomēr attīstītajās valstīs, kā, piemēram, ASV, Ebolas vīruss nepavisam nav lielākais potenciālais drauds, jo pastāv virkne citu vīrusu, kas šajos apstākļos var cilvēkiem kaitēt vairāk, rakstīts izdevumā "Live Science".
Trakumsērga
Pēdējo simts gadu laikā trakumsērgas izplatība ASV ir ievērojami samazinājusies. Gada laikā no šā vīrusa mirst vien divi cilvēki, kas to saķēruši pēc inficēta dzīvnieka, piemēram, suņa vai sikspārņa kodiena. Cilvēkiem, kuri zina, ka ir inficēti, vajag saņemt vakcīnu, tomēr, īpaši pēc sikspārņu kodieniem, cilvēks var nenojaust, ka ir sakosts un inficēts.
Trakumsērgai ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem: ASV ir zināmi tikai trīs cilvēki, kas bez vakcīnas izveseļojušies no tās.
Lai arī vīruss vairs nav tik bieži sastopams ASV, tomēr citās pasaules vietās tas joprojām ir izplatīts. Katru gadu Āfrikā un Āzijā no trakumsērgas mirst 55 tūkstoši cilvēku.
HIV
Arī ikgadējais nāvju skaits no HIV pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, tomēr tas joprojām ir relatīvi liels - 2012. gadā pasaulē no HIV un AIDS bojā gāja 1,6 miljoni cilvēku. Vīruss uzbrūk cilvēka imūnsistēmas šūnām un laika gaitā novājina imūnsistēmu, padarot cilvēku ārkārtīgi uzņēmīgu pret dažādām citām slimībām.
2010. gadā ASV no AIDS nomira aptuveni 15,5 tūkstoši cilvēku. Kopumā, kopš šī slimība tika atklāta 1981. gadā, no tās ASV vien ir miruši 650 tūkstoši cilvēku. Pasaulē kopumā bojā gājuši 36 miljoni cilvēku.
Mūsdienās cilvēki, kas inficējušies ar HIV, dzīvo ilgāk nekā agrāk, tomēr zāles pret šo vīrusu joprojām nav atrastas.
Gripa
Lai arī gripa parasti neizklausās nekas pārāk bīstams, tomēr no tās katru gadu mirst krietni vairāk cilvēku nekā no ebolas. Precīzus statistikas datus par to, cik daudz cilvēku katru gadu nomirst no gripas, ir ļoti grūti aplēst, tomēr aptuvenais skaitlis ASV varētu būt starp 3000 un 49000.
Tik liela starpība ir tādēļ, ka ļoti daudzi letāli gripas gadījumi netiek reģistrēti, kā arī gripas sezonas ilgums un spēcīgums katru gadu ir atšķirīgs.
Gripa ir ārkārtīgi lipīga, tāpēc ar to saslimst daudz vairāk cilvēku, nekā nomirst no tās. Katru gadu pasaulē ar gripu sasirgst no 3 līdz 5 miljoniem cilvēku, bet bojā iet no 250 līdz 500 tūkstošiem cilvēku.
Tomēr, lai arī mirstības rādītāji ir relatīvi zemi, ārsti stingri iesaka vakcinēties pret gripu.
Moskītu pārnēsātie vīrusi
Slimības, ar ko var sasirgt pēc moskītu kodieniem, piemēram, tropu drudzis un dzeltenais drudzis, ik gadu pasaulē nogalina vairāk nekā 50 tūkstošus cilvēku. Arī malārija ir ārkārtīgi nāvējoša un to pārnēsā moskīti, tomēr tās izraisītājs ir parazīts, nevis vīruss.
Aptuveni 40 procenti no visas pasaules populācijas jeb 2,5 miljardi cilvēku ir nopietna riska priekšā inficēties ar kādu no moskītu pārnēsātajiem vīrusiem.
Tropu drudzis, kas ir izplatīts dažās Dienvidamerikas daļās, Meksikā, Āfrikā un Āzijā, paņem aptuveni 22 tūkstošus dzīvību katru gadu. Tomēr vēl nāvējošāks ir dzeltenais drudzis, kas visvairāk ietekmē cilvēkus Latīņamerikā un Āfrikā, katru gadu laupot dzīvības 30 tūkstošiem cilvēku.
Rotavīruss
Ne visiem cilvēkiem ir liels risks inficēties ar rotavīrusu, tomēr bērniem visā pasaulē šis kuņģa-zarnu trakta vīruss var sagādāt ļoti lielas problēmas. Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 111 miljoni gastroenterīta gadījumu, ko izraisījis rotavīruss. Lielākā daļa pacientu ir bērni, jaunāki par pieciem gadiem.
Globāli katru gadu no šā vīrusa izraisītām komplikācijām mirst aptuveni 440 tūkstoši bērnu. ASV vakcīna pret rotavīrusu tika radīta 1998. gadā, bet vēlāk to atsauca. 2006. gadā tika radīta jauna vakcīna, kas izrādījās drošāka un tiek rekomendēta bērniem, sākot no divu mēnešu vecuma.
