Baidies, ka apprecēsi psihopātu? Lūk, pazīmes, kam jāpievērš uzmanība

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Čārlzs Mensons

FOTO: AP//Scanpix

Lai arī tas nedaudz izklausās pēc šausmu filmas sižeta, tomēr statistiski nav nemaz tik neiespējami sākt attiecības ar īstu psihopātu vai psihopāti. Ir aplēsts, ka katrs simtais cilvēks pasaulē ir psihopāts. Visai baisi skaitļi, vai ne?

Tiesa, kamēr mēs psihopātus uzreiz cenšamies saistīt ar kādām kriminālām aktivitātēm, slepkavībām, kanibālismu un ļaunumu, lielākā daļa no tiem nav noziedznieki un savu dzīvi mūsu vidū vada visai vienkārši. Bet kā gan uzzināt, vai nupat iepazītais izskatīgais vīrietis vai daiļā dāma nav psihopāti? Paldies dievam, zinātnieki ir pacentušies šo tēmu pamatīgi izpētīt.

Tiesa, neskatoties uz daudzajiem pētījumiem par šādiem personības traucējumiem, pastāv strīdi par to, kā psihopātiju vajadzētu diagnosticēt. Tomēr pētnieki ir vienisprātis, ka tā sevī ietver pastāvīgu antisociālu uzvedību, empātijas un nožēlas trūkumu, bezbailību, emocionālu elastīgumu, ļaunumu, impulsivitāti un ārkārtīgi egoistisku raksturu.

Psihopātiem piemīt arī pozitīvas īpašības, piemēram, spēja pievērst uzmanību detaļām, kā arī tie ir labi sarunu biedri, kas izcili spēj “nolasīt” citus cilvēkus. Psihopāti parasti ir precīzi un radoši, kas nozīmē, ka tie var kļūt par ideāliem jomas profesionāļiem.

Pirmā pazīme, kas var liecināt par to, ka attiecību partneris ir psihopāts, ir patoloģiska melošana. Psihopāti bieži cenšas maldināt savu partneri, kā arī melot par visu un jebkādos apstākļos, lai sasniegtu savu mērķi – lai kāds tas arī būtu.

Par nelaimi, psihopātu pieķert melos ir diezgan grūti, jo tie savus melus un stāstus plāno stratēģiski - ar vislielāko rūpību. Turklāt šie cilvēki mēdz būt ārkārtīgi šarmanti un burtiski apburt partneri un novērst aizdomas no meliem.

Psihopātu pašvērtējums tipiski ir ļoti augsts. Pat ja tu pats esi sasniegumiem bagāts un pašpārliecināts profesionālis, tu īsta psihopāta priekšā jutīsies nevērtīgs. Tomēr, ja tu tā nejutīsies, tad psihopāts var izstrādāt stratēģijas, lai tevi sagrautu un kontrolētu. Pētījumi pierāda, ka psihopāti, lai sagrautu sava upura pašvērtējumu un pašapziņu, bieži izmanto tehniku, ko angļu valodā dēvē par “gaslighting”. Ar tās palīdzību upuris tiek samulsināts, mānīts un pārliecināts par to, ka ir bezvērtīgs. Rezultātā upuris sāk apšaubīt sevi un savus panākumus.

Iemesls, kāpēc psihopāti spēj tik labi manipulēt ar cilvēkiem, ir tas, ka viņi rūpīgi pēta cilvēku uzvedību un prasmes, lai to visu varētu izmantot kontroles pārņemšanā pār cilvēku. Ja esi attiecībās ar psihopātu un centies pretoties tā manipulācijām, tu vari piedzīvot psihopāta frustrāciju, spēcīgu dusmu izvirdumu, glaimošanu un “suņa acis” kā pēdējo ieroci, lai panāktu vēlamo.

Vainas izjūtas trūkumu ir īpaši grūti paciest, tomēr nemaz necenties kaut ko darīt lietas labā. Pētījumos noskaidrots, ka psihopāta smadzenes ir ieprogrammētas strādāt tādā veidā. Psihopātija tiek saistīta ar samazinātu aktivitāti priekšējā smadzeņu garozā, kas spēlē nozīmīgu lomu cilvēka morāles izjūtā, impulsu kontrolē un emocijās. Citos pētījumos savukārt atklāts, ka psihopātiem dažādos smadzeņu rajonos ir strukturālas un funkcionālas atšķirības, kādu nav parastiem cilvēkiem.

Skaidrs, ka ir ārkārtīgi nogurdinoši būt attiecībās ar kādu, kuram trūkst empātijas. Tiesa, dažos pētījumos ir norādīts, ka ne visiem psihopātiem tās trūkst, tomēr tie spēj to kontrolēt un apspiest, it kā tiem būtu kaut kas līdzīgs emociju izslēgšanas/ieslēgšanas pogai.

Par spīti tam, ka visas šīs psihopātu īpašības ir ļoti traucējošas un nepatīkamas, sievietes un vīrieši uztver tās atšķirīgi, proti, sievietes biežāk nekā vīrieši necietīs partnera uzvedību un izšķirsies, bet vīriešiem bailes, ka partnere viņu pametīs, bieži tikai pieaug.

Uz augšu