Veicot rūpīgu situācijas izvērtējumu, Eiropas Parlaments (EP) trešdien nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam, rosinot ciešāk uzraudzīt Eiropā atgriezušos kaujiniekus un atteikt patvērumu par terorismu notiesātiem cilvēkiem, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Trešdien pieņemtā rezolūcijā EP rosina stiprināt Eiropola un Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ("eu-LISA") lomu.
EP deputāti arī pauda satraukumu par nepietiekamu informācijas apmaiņu starp aģentūrām, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības (ES) iestādēm. Rezolūcijā arī uzsvērts, ka, īstenojot pretterorisma pasākumus, ir svarīgi pilnībā ievērot pamattiesības, tostarp datu aizsardzību un vārda brīvību.
EP izstrādājis vairākus priekšlikumus, tajā skaitā, izveidot radikālo sludinātāju ES kontrolsarakstu, veikt antiradikalizācijas pasākumus cietumos un izglītības iestādēs, apmācīt ES un dalībvalstu amatpersonas radikalizācijas jautājumos, izmantot Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļus kompensācijām plaša mēroga teroristisku uzbrukumu gadījumos, kā arī veikt ciešāku ES ārējo robežu apsardzību.
Tāpat priekšlikumu vidū ietverta drukātu vai tiešsaistē publicētu uz vardarbību aicinošu propagandas materiālu likvidēšana, arī turpmāka ES un Lielbritānijas sadarbība un informācijas apmaiņa, nažu nēsāšanas ierobežojumi un bīstamāko nažu aizliegšana, pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas prasību piemērošana privātajām lidmašīnām, Eiropas mēroga atļauju sistēma sprāgstvielu izgatavošanā izmantojamu vielu iegādei, vienota "terorisma upura" definīcija visā ES, aicinājums Eiropas Komisijai izveidot ES Terorisma upuru koordinācijas centru, lai nodrošinātu palīdzību uzbrukumu gadījumā un ciešāka sadarbība ar valstīm ārpus ES, īpaši kaimiņvalstīm.
Par rezolūciju balsoja 474 deputāti, pret - 112, bet 75 atturējās.
Pagājušā gadā izveidotās EP īpašās komitejas terorisma jautājumos (TERR) uzdevums bija analizēt terorisma risku Eiropā. Savā darbā komiteja izmantoja dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu datus, ES iestāžu un ekspertu sniegto informāciju.
