Demokrātijas iedīgļi haosa vidū. Centrālamerikas migrantu karavānas iekšienē

Tramps attēlojis Centrālamerikas imigrantus kā potenciāli bīstamu noziedznieku baru. Taču žurnāls "Politico" telefoniski un ar aplikācijas "WhatsApp" palīdzību intervējis migrantus un organizāciju pārstāvjus, kā arī analizējis sociālo tīklu ierakstus no karavānā esošajām grupām. Secinājums - migranti izveidojuši pārsteidzoši sarežģītu pārvaldes sistēmu, kurā ietilpst gan preses dienests, gan arī sabiedriskā darba departaments.

Karavānas demokrātija

Migranti izveidoja ikvakara ģenerālo asambleju - Atēnu stila atvērto forumu -, kurā tika saskaņoti publiskie paziņojumi, izskatīti labākie maršruti un nodotas balsis par dažādiem plāniem. Sanāksmes tika rīkotas, kur nu ceļā pagadījās - pamestā autostāvvietā vai sporta stadionā.

Daži no migrantiem rotācijas kārtībā pildīja karavānas sabiedrisko attiecību vadītāja pienākumus, proti, sagatavoja paziņojumus presei un izsūtīja tos "WhatsApp" grupai ar vairāk nekā 370 žurnālistiem.

Kad daži no karavānas vīriešiem vakaros sāka iedzert, mātes sūdzējās, ka viņu saceltais troksnis neļaujot bērniem gulēt. Ģenerālā asambleja izveidoja iekšējo "policiju". Tajā ietilpa apmēram 100 neapbruņoti brīvprātīgie, kuri alkohola lietotājiem izteica rājienus un gādāja, lai viņi pēc komandantstundas plkst.19.00 neatrastos migrantu pagaidu apmetnes tuvumā.

Kad pienāca laiks izkopt sadarbību ar imigrantu aizstāvju organizācijām, cilvēktiesību uzraugiem un pašvaldībām, karavāna ievēlēja deviņus cilvēkus Pārvaldes un dialoga padomē, kuras uzdevums bija cīnīties par migrantu lielākajām un steidzamākajām vajadzībām: ēdienu, pajumti un drošību. Vairāki padomes locekļi darbojušies kā sava veida satiksmes ministri, cenšoties ar pašvaldībām sarunāt autobusus, kas aizvestu viņus uz nākamo pieturvietu.

Tagad vairums migrantu ir iestrēguši telšu pilsētiņā Tihuanā. Arī pašpārvalde nogaida un apspriež plānus tālākajai rīcībai.

"Paprasiet kādam no labējiem raksturot karavānu, un viņi jums stāstīs par organizētiem noziedznieku-robežpārkāpēju bariem, ko finansē Venecuēlas valdība vai miljardieris Džordžs Soross. Savukārt liberāļi mēģinās jūs pārliecināt, ka tas ir nelaimīgu, bezcerīgu cilvēku bariņš bez spējas lemt par sevi, bez tiesībām un bez palīdzības," rakstā žurnālam "Politico" norāda žurnālists Hesuss Rodrigess. "Taču realitāte ir daudz niansētāka un tāla no ideoloģiskajām galējībām."

Atrodoties starp disfunkcionālu dzimto zemi un neieinteresētu mērķa valsti (novembra beigās ASV robežsardze lietoja asaru gāzi, kad migrantu grupa centās šķērsot robežu), karavānas dalībnieku tūkstoši parādījuši, ka spēj organizēties un gādāt par savām vajadzībām - tām pašām, kuras nevarēja vai negribēja apmierināt Centrālamerikas valstu, no kurām viņi bēg, valdības.

Loģiska organizācijas forma

Hondurasas pilsētā Tegusigalpā "dzīvība ir praktiski bezvērtīga", saka Valters Koeljo, kuru oktobra beigās ievēlēja Pārvaldes un dialoga padomē. Viņš kļuvis par migrantu de facto līderi un runasvīru.

Koeljo pameta Hondurasu tur notiekošo bandu karu dēļ. Strādājot par taksistu, viņš pievērsa bandas "MS-13" uzmanību. Noziedznieki no viņa izspieda arvien lielākas summas un galu galā nogalināja vienu no Koeljo kolēģiem.

"Valdība neko nedarīs," stāsta Koeljo. "Tikko kā policijā iesniegsi ziņojumu, banda tevi nogalinās. Ja protestēsi pret pārtikas trūkumu, policisti paši tevi nogalinās."

"Tādiem cilvēkiem kā Koeljo karavānas pašpārvalde, iespējams, ir pirmā valdības forma, kam tie uzticējušies," secina Rodrigess. "Pat tad, ja šo valdību viņi paši izgudrojuši burtiski vienas dienas laikā."

Tā kā Centrālamerikas valstu valdības tik ilgus gadus bijušas problemātiskas, to iedzīvotāji iemācījušies domstarpības risināt aci pret aci, neiesaistot varasiestādes, norāda Vanderbilta Universitātes antropologs Tristans Kols, kurš devās uz Meksiku un pievienojās migrantu aizstāvības grupai "Pueblo Sin Fronteras". Turklāt vairākās Centrālamerikas valstīs konstitucionāli atzītas iezemiešu cilšu pašnoteikšanās tiesības, ļaujot tām pārvaldīt savas teritorijas. Rezultātā šādas kopienas pašas izveidojušas infrastruktūru un nodibinājušas skolas, kur bērni var mācīties savā valodā.

Pašpārvaldes plusi un mīnusi

No vienas puses, karavāna mikroskopiskā mērogā sper lielus soļus tādos jautājumos, kuros ASV valdība vēl tikai taustās ir pirkstu galiem. Kamēr ASV ievēlēts visdaudzveidīgākais Kongress tā pastāvēšanas vēsturē, migrantu pašpārvaldē iekļauti minoritāšu grupu pārstāvji. Pārvaldes un dialoga padomē sākotnēji bija septiņi locekļi: trīs sievietes un četri vīrieši, viens no viņiem - gejs (karavānā ir apmēram 100 homoseksuāļi, biseksuāļi un transseksuāļi). 

Taču padomes locekļu skaits pieauga līdz deviņiem, kad transseksuāla sieviete sūdzējās, ka homoseksuāls vīrietis nevarot pārstāvēt transseksuāļu specifiskās vajadzības. Viņa norādīja, ka transseksuālajiem karavānas dalībniekiem ceļa laikā nākas saskarties ar nevēlamu seksuālu uzmanību.

Karavānā ir dažādu tautību un rasu cilvēki - sievietes, vīrieši un bērni no Gvatemalas, Hondurasas, Salvadoras, Nikaragvas un Kamerūnas. 

GALERIJA: Tūkstošiem Centrālamerikas migrantu cauri Meksikai mēro ceļu ASV robežas virzienā

Tomēr karavānas pašpārvalde saskaras ar līdzīgām problēmām kā mūsdienu demokrātijas, piemēram, pilsoņu aktivitāti. Meksikāņu doktorantūras studente Margarita Nunjesa, kura kā brīvprātīgā pievienojusies karavānai, novēroja, ka asamblejā piedalās tikai apmēram 600 no visiem 6000 migrantiem. Viņa saka, ka liela daļa sieviešu nevar piedalīties, jo vakaros, kad notiek sanāksmes, liek gulēt savus bērnus.

Kamēr karavāna atrodas pie robežas Tihuanā, padome joprojām mēģina sanākt katru dienu. Lai apkarotu pret imigrantiem vērstu retoriku, karavānas asambleja nolēma izveidot sabiedrisko darbu departamentu un brīvprātīgo sētnieku komandas, kas bez atlīdzības sakopj Tihuanas ielas. 

"Mēs negribam atgriezties vardarbībā," teikts karavānas izplatītajā paziņojumā. "Mums nenācās viegli pamest savu dzimteni un daļu ģimenes, pakļaut briesmām savus bērnus un doties cauri nepazīstamām vietām, lai iegūtu iespēju dzīvot Savienotajās Valstīs. Mēs vēlamies, lai mūsu bērniem būtu pieejama izglītība, veselības aprūpe un dzīve bez draudiem."

GALERIJA: ASV lieto asaru gāzi pret migrantiem pie Meksikas robežas