Kas notika Magņitogorskā? Fakti, versijas un teorijas
Papildināts

Sprādzienā cietušais daudzdzīvokļu nams Magņitogorskā

FOTO: 74.ru

Agrā 31. decembra rītā Krievijas pilsētā Magņitogorskā nogranda sprādziens daudzdzīvokļu mājā. Tā rezultātā sabruka vesela desmitstāvu nama sekcija. Kaut arī Krievijas varas iestādes nekavējoties paziņoja, ka sprādziens ir sadzīves gāzes eksplozija, jautājumu par katastrofas cēloņiem ir vairāk nekā atbilžu.

Fakti

Kā ziņo Krievijas mediji, sprādzienā tika pilnībā sagrauti 48 dzīvokļi, kuros kopumā dzīvoja 120 cilvēki. Sprādziena laiks - 6:00 no rīta pēc vietējā laika, kā arī fakts, ka tas notika brīvdienas - 31. decembra  - rītā, nozīmē, ka vairākums iedzīvotāju tobrīd atradās mājās.

Pēc 2. janvāra vakarā oficiāli pieejamās informācijas no drupām izceltas 27 bojāgājušo, tai skaitā trīs bērnu mirstīgās atliekas. Vēl vismaz 15 tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Tūlīt pēc sprādziena reģionā tika izsludināta ārkārtas situācija. Jau 31. decembra priekšpusdienā Magņitogorskā ieradās Krievijas veselības aizsardzības ministre Veronika Skvorcova, savukārt pēcpusdienā uz Magņitogorsku no Soču rezidences atlidoja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš ieradās katastrofas vietā, kā arī apmeklēja cietušos vietējā slimnīcā.

Katastrofas vietā glābšanas darbus veic Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas un glābšanas dienestu darbinieki.

1. janvāra pēcpusdienā Krievijas mediji publicēja video, kā no gruvešiem tiek izcelts izdzīvojis 11 mēnešus vecs zīdainis, kurš ar traumām un apsaldējumiem nogādāts slimnīcā Maskavā.

1. janvāra vakarā Magņitogorskā ieradās arī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins, kurš tikās ar reģiona gubernatoru un apmeklēja notikuma vietu. Izmeklēšanas komisija sakarā ar notikušo ir ierosinājusi krimināllietu.

Tomēr līdztekus oficiālo mediju paziņojumiem dažādi interneta resursi, kā arī sociālo tīklu lietotāji min daudzus citus faktus, kurus varas iestādes patlaban nekomentē.

Šobrīd informatīvajā telpā cirkulē vairākas versijas par notikušo.

Oficiālā versija - gāzes sprādziens

Šī versija izskanēja uzreiz pēc sprādziena, un oficiāla atsaukuma tai nav bijis, kaut arī turpmākās diennakts laikā Magņitogorskā risinājās virkne visai dīvainu notikumu, kuri, pēc vietējo iedzīvotāju domām, ir cieši saistīti ar sprādzienu.

Varas iestādes ziņoja pat par konkrētu dzīvokli mājas trešajā stāvā, kurā notikusi gāzes noplūde.

Šo versiju soctīklos apstrīd gan Magņitogorskas iedzīvotāji, gan neatkarīgie žurnālisti. Tiek norādīts, ka gāzes sprādzienā eksplozijas vilnis pirmām kārtām izsit logus un tādējādi daļēji zaudē savu postošo spēku. Tādēļ esot maz ticams, ka trešajā stāvā noticis gāzes sprādziens varētu būt par iemeslu veselas nama sekcijas sabrukšanai.

Dienu pēc sprādziena parādījās ieraksts no novērošanas kameras, kura it kā atradusies ēkas pirmajā stāvā esošajā birojā blakus sabrukušajai sekcijai, ziņo interneta medijs 74.ru

Tajā redzams, ka sprādziena vilnis nāk no sāniem, nevis no trešā stāva, kur it kā notika gāzes eksplozija. Oficiāla apstiprinājuma šā ieraksta autentiskumam nav.

Neoficiālā versija - terorakts

Neilgi pēc sprādziena Krievijas sociālo tīklu un interneta mediju vidē parādījās vairāki fakti, kas it kā liecināja par to, ka notikušais ir apzināti izraisīts sprādziens.

Pirmais no faktiem, kuram uzmanību pievērsa vietējie iedzīvotāji, - sprādziens noticis tieši tajā mājas sekcijā, kura atrodas virs caurbraucamās arkas.

Pēc tam soctīklos parādījās ziņas par to, ka zem mājas esošajā caurbrauktuvē liktenīgajā naktī atradusies automašīna. Vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka tāda iepriekš viņu pagalmā nav redzēta. Tika izteiktas aizdomas, ka tajā, iespējams, atradušās sprāgstvielas.

Dienu vēlāk Twitter kontā, kuru izveidojis kāds no sprādzienā cietušās mājas iedzīvotājiem, parādījās vēl viena fotogrāfija, kurā redzams, ka arī blakusesošajā arkā daļēji zem gruvešiem ir vēl viens auto.

Tomēr visdīvainākie notikumi Magņitogorskā sāka risināties 1. janvāra vakarā. Ap pulksten 21:00 pilsētas centrā sadega pasažieru mikroautobuss. Saskaņā ar vietējās policijas informāciju eksplodējusi automašīnas gāzes iekārta, taču sociālajā tīklā vk.com parādījās video, kurā redzams degošais transportlīdzeklis un dzirdami šāvieni, pēc kuriem mikroautobuss uzsprāgst.

Čeļabinskas apgabala gubernators paziņoja, ka šajā sprādzienā gājuši bojā trīs cilvēki. Savukārt interneta medijs znak.com, atsaucoties uz saviem avotiem spēka struktūrās, ziņoja, ka tie bijuši iespējamie teroristi, kurus centusies aizturēt specvienība, turklāt bijis arī ceturtais, kurš izkļuvis no automašīnas pirms sprādziena un pēc tam nošauts. Tāpat znak.com anonīmais avots ziņojis arī par to, ka ēkas drupās konstatētas sprāgstvielas heksogēna pēdas, savukārt decembra beigās dzīvokli uzsprāgušās ēkas trešajā stāvā noīrējusi kāda persona no Vidusāzijas.

Likumsargi pieļaujot iespēju, ka dzīvoklī bijušas sprāgstvielas, ko bijis plānots izmantot kāda pilsētas tirdzniecības centra uzspridzināšanai.

Reģiona Federālās drošības dienesta pārvalde kategoriski noliegusi šīs informācijas patiesumu.

Savukārt 2. janvāra vakarā sociālajos tīklos parādījās video, kurā redzams, kā Magņitogorskā tiek ievestas armijas vienības. Ar zināmu sarkasmu tiek piezīmēts, ka tas taču ir pirmais, kas jādara, kad pilsētā notiek gāzes sprādziens.

Neoficiālā versija - FDD specoperācija

Šī versija, protams, pieskaitāma sazvērestības teorijām, taču tās izplatītāji velk paralēles ar 1999. gadа septembrī notikušajiem sprādzieniem daudzdzīvokļu mājās Maskavā, Buinakskā un Volgodonskā, kuros kopumā gāja bojā 307 cilvēki un tika ievainoti vairāk nekā 1700. Arī toreiz uzbrukumos tika izmantots heksogēns.

1999. gada uzbrukumos tika apsūdzēti Ziemeļkaukāza izcelsmes teroristi, savukārt atbildību par teroraktiem uzņēmās radikālo islāmistu organizācija "Ansar aš-Šaria", kas paziņoja, ka notikušais ir atriebība par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Čečenijā.

2002. gadā tika publicēta Aleksandra Ļitviņenko un Jurija Feļštinska grāmata "FDD spridzina Krieviju", kurā apgalvots, ka sprādzieni daudzdzīvokļu namos bijuši FDD specoperācija ar nolūku attaisnot 2. Čečenijas kara sākšanu un Vladimira Putina nākšanu pie varas Krievijā.

Viens no autoriem - bijušais FDD virsnieks Ļitviņenko 2006. gadā Londonā tika noindēts ar radioaktīvo poloniju, savukārt grāmatas sponsors Boriss Berezovskis 2013. gadā Anglijā gāja bojā mīklainos apstākļos.

Uz augšu