Somijas lielais mākslīgā intelekta eksperiments (11)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pixabay

Jāna Partanena nav tipiska mākslīgā intelekta programmēšanas fanātiķe. Vēl pirms gada 59 gadus vecajai zobārstei no Somijas pilsētas Mikeli nebija ne jausmas, ko nozīmē tādi jēdzieni kā "mašīnmācīšanās" un "mākslīgie neironu tīkli". Taču tagad viņa apgūst datorprogrammēšanas pamatus un prāto, kā mākslīgo intelektu ieviest savā ikdienas darba vidē - tas varētu palīdzēt pacientu kartīšu aizpildīšanā vai izpildīt kādu ar ortodontiju saistītu uzdevumu. Partanena un vēl tūkstošiem cilvēku piedalās Somijas valdības un privāti sponsorētā iniciatīvā, kuras mērķis ir padarīt Somiju par vienu no tehnoloģiski izglītotākajām sabiedrībām pasaulē, raksta žurnāls "Politico".

"[Mākslīgais intelekts] jau ir šeit, un tas darbojas mūsu labā - turklāt ļoti lielā mērā," norāda Partanena, kurai sekošana nozares aktualitātēm jau kļuvusi par hobiju.

Somijas "viena procenta" programmas ideja ir vienkārša: apmācot tikai 1% iedzīvotāju jeb apmēram 55 000 par mākslīgā intelekta pamatjautājumiem, gadu gaitā šis skaitlis ievērojami pieaugs, ļaujot nelielajai Somijai pēc "Nokia" sabrukuma konkurēt pat ar tādām tehnoloģiju lielvalstīm kā Ķīna un ASV.

Programma aizsākās kā bezmaksas kurss universitātē, taču tagad ar valsts un privātā finansējuma atbalstu notiek jau visā valstī.

Somijai nav bagāta ar dabiskajiem resursiem, ko izmanto ierīču ražošanā, un tā nevar sacensties ar Pekinu vai Vašingtonu mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādāšanā no nulles. Tāpēc somi apņēmušies kļūt pasaules līderiem nelielā nišā - mākslīgā intelekta risinājumu praktiskā pielietošanā.

"Mums nekad nebūs tik daudz naudas, lai kļūtu par mākslīgā intelekta nozares līderiem," norāda Somijas ekonomikas ministrs Mika Lintilā. "Bet kā mēs to pielietojam - tas jau ir cits jautājums."

Programmas ideja aizsākās nevis Ekonomikas ministrijā, bet gan netālu no tās esošajā ēkā, ko dala Helsinku Universitātes datorzinātņu fakultāte un konsultāciju firma "Reaktor". Pagājušā gada maijā fakultāte un uzņēmums laida klajā bezmaksas tiešsaistes mācību kursu "Mākslīgā intelekta elementi", kam varēja pieteikties cilvēki bez iepriekšējām zināšanām šajā jomā.

Kursā tika apskatīti mākslīgā intelekta tehnoloģiju pamati. Tā mērķis bija "vienkāršajiem ļaudīm" radīt izpratni par mākslīgā intelekta pavērtajām iespējām un potenciālajiem draudiem, lai viņi kā vēlētāji varētu izlemt, kas sabiedrībai nāk par labu un kur valdībai vajadzētu novirzīt valsts budžeta līdzekļus.

"Tā darbojas sabiedrība - ja pietiekami daudz cilvēku pasaka, ka viņiem kaut kas nepatīk, tad mēs to regulējam," norāda idejas autors, datorzinātnieks Tēmu Rūss.

Universitāte izstrādāja kursu, bet "Reaktor" bažījās, ka programmu pamanīs tikai jomas ekspertu aprindās. Tāpēc forma pierunāja projektā iesaistīties valsts lielākos darba devējus un nāca klajā ar skaļu paziņojumu: ar kursa palīdzību līdz 2018.gada beigām vismaz 1% Somijas iedzīvotāju būs apmācīts mākslīgā intelekta pamatos. 

Decembra vidū vairāk 250 uzņēmumi bija apstiprinājuši dalību tā dēvētajā "mākslīgā intelekta izaicinājumā". Piemēram, lielā papīra kompānija "Stora Enso" apņēmās mākslīgā intelekta jautājumos izglītot 1000 darbiniekus. Tehnoloģiju uzņēmumi "Elisa" un "Nokia" paziņoja, ka apmācību saņems pilnīgi visi darbinieki - vai nu Helsinku Universitātes izstrādā kursa veidolā, vai arī citādi.

Programma saņēma ne tikai privātā sektora, bet arī valdības atbalstu. Somijas Ārlietu ministrija un ieņēmumu dienests izziņoja, ka apmācīs savus darbinieku mākslīgā intelekta pamatos, un septembrī pirmos "Mākslīgā intelekta elementi" kursa absolventus sveikt ieradās valsts prezidents. Partanena bija viena no pirmās absolventu grupas dalībniecēm.

Taču studiju kurss ir tikai viens no elementiem nacionāla mēroga stratēģijā, kā Helsinkus padarīt par vienu no vadošajām valstīm mākslīgā intelekta nozarē.

2017.gada oktobrī Somija kļuva par pirmo Eiropas Savienības valsti ar rakstītu mākslīgā intelekta stratēģiju. Nepilnu gadu vēlāk publicētā ziņojumā valdība lēsa, ka apmēram vienam miljonam cilvēku nākotnē vajadzēs iegūt papildus zināšanas šajā jomā. Tagad notiek darbs pie rekomendācijām, kā šim tematam piesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, "kuriem pašlaik nav ne mazākās nojausmas, ka to nākotne būs saistīta ar mākslīgo intelektu".

Vienlaikus Somija plāno sadarboties ar Igauniju un Zviedriju, lai kļūtu par Eiropas lielāko mākslīgā intelekta izmēģinājumu "laboratoriju".

"Kādreiz baznīcās bija cilvēks, kurš modināja sprediķa laikā iesnaudušos baznīcēnus," norāda Somijas Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilona Lundstrēma, kura piedalījās mākslīgā intelekta stratēģijas veidošanā. "Mūsu loma ir paņemt nūju un pabakstīt cilvēkus, sakot - esi uzmanīgs, neguli, koncentrējies un virzies uz priekšu."

Sabiedrība ir iekustējusies. Partanena stāsta, ka savā pilsētā esot iestājusies programmēšanas pamatkursā. "Tā ir pirmā reize, kad šeit ir publiski pieejams programmēšanas kurss," viņa saka.

Tikmēr datorzinātnieka Rūsa komanda izstrādā sava veiksmīgā mācību kursa turpinājumu, kurā ar mākslīgo intelektu saistītie jautājumi tiks apskatīti padziļinātāk. To plānots laist klajā nākamgad. Partanena jau nolēmusi pieteikties.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu