Piecas valstis – lielākās vīna dzērājas pasaulē

FOTO: AP/Scanpix

Vīns un tā ražošana ir gandrīz tikpat veci kā cilvēce. Šis produkts daudziem no mums ir kļuvis par produktu, bez kura nav iedomājamas maltītes vai saviesīgi pasākumi. Pamatojoties uz «The Telegraph» sniegto informāciju, portāls TVNET ir apkopojis piecas valstis – lielākās vīna dzērājas pasaulē.

5. Francija – 43,1 litrs uz iedzīvotāju gadā

Valsts ar nenoliedzami bagātām vīna audzēšanas tradīcijām. Tajā ir cēlušies vairāki pasaulē zināmi vīna zīmoli – Cabarnet Sauvignon, Chardonnay, Pinot Noir un citi. Minētajā valstī katru gadu tiek saražoti aptuveni septiņi miljardi vīna pudeļu – gan vietējam patēriņam, gan arī eksportam. Jāpiemin, ka kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem francūži vīnu ir sākuši dzert ievērojami mazāk. Tās savukārt ir labas ziņas valstīm, kurās vīna ražošanas tradīcijas nav tik attīstītas. Gluži vienkārši tāpēc, ka franču ražotāji turpinās lūkoties, kā vairāk iesprausties ārējos tirgos.

FOTO: SIPA/Scanpix

4. Portugāle – 43,7 litri uz iedzīvotāju gadā

Pirmā Dienvideiropas valsts šajā sarakstā. Portugāle ir slavena ar tā saucamajiem jūrnieku vīniem – portvīnu un madeiru. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka valstij ir ārkārtīgi bagāta kuģniecības vēsture un 16. gs. to pat varēja uzskatīt par koloniālu lielvaru. Pašā Portugālē ir daudzi atšķirīgi vīna audzēšanas reģioni, kas ir vēsturiski ļāvis tai izkopt tradīcijas, kuras nebūt neatpaliek no Francijā esošajām. Interesanti, ka portugāļu vīni ir kļuvuši par ļoti iecienītiem Amerikas Savienotajās Valstīs un bieži ir novērojami uz amerikāņu ģimeņu pusdienu un vakariņu galda.

FOTO: Pixabay

3. Horvātija – 46,9 litri uz iedzīvotāju gadā

Jaunākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura minētajam blokam pievienojās 2013. gadā. Tā ir uzskatāma par vienu no pasaules vecākajām valstīm – vīna ražotājām. Atrodoties Rietumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas krustcelēs, horvātiem ir bijis daudz iespēju mācīties no saviem kaimiņiem. Iespējams, tādēļ valsts saražotais vīns ir tik kvalitatīvs un ir kļuvis par neatņemamu horvātu nācijas daļu. Zīmīgi, ka valstī atrodas aptuveni 300 vīna reģionu, kuros pārsvarā ražo tieši baltvīnu.

FOTO: Pixabay

2. Vatikāns – 56,2 litri uz iedzīvotāju gadā

Katoļu baznīcas pāvesta sēdeklis. Lai gan nenoliedzami daļa no valstī patērētā vīna tiek izmantota reliģiskās ceremonijās, tomēr Vatikāna iedzīvotājiem patīk šo dzērienu baudīt arī nereliģiskos nolūkos. Lielo patērējamā vīna daudzumu uz vienu iedzīvotāju varētu izskaidrot arī ar mazo valstī esošo iedzīvotāju skaitu. Jāņem vērā, ka Vatikānā tie ir tikai aptuveni 800, no kuriem praktiski neviens nav bērns. Tāpat vīna patērēšanu varētu veicināt arī fakts, ka šajā valstī tas netiek aplikts ar nodokļiem.

FOTO: Reuters/ScanPix

1. Andora – 56,9 litri uz iedzīvotāju gadā

Viena no Eiropas mikrovalstīm, kura atrodas tieši uz Francijas un Spānijas robežas. Valsts aktīvi ražo Pinot Noir šķirni, kuras ražošanas tradīcijas nenoliedzami ir ietekmējuši abi tās lielie kaimiņi. Tāpat nenoliedzami, ka šajā valstī ir plaši pieejami arī citi labākie franču un spāņu ražojumi. Iespējams, ka daļēji iemesls, kāpēc Andora atrodas topa augšgalā, ir   tās mazais iedzīvotāju skaits – tikai aptuveni 78 000 cilvēku.

FOTO: Pixabay

Uz augšu