Kad četras arābu valstis Katarai 2017.gada jūnijā noteica diplomātisko un ekonomisko embargo, viens eksperts Tuvo Austrumu jautājumos izteicās, ka Katarai būs divi milzīgi izaicinājumi - politiskais un ekonomiskais, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
“Katarai bija priekšā cīņas divās frontēs. Pirmā - pārliecināt pasauli, ka tā nav terorismu atbalstoša valsts, bet otrā - parādīt, ka tās ekonomika ir spēcīga un ka tā ir laba vieta, kur investēt,” norāda Londonā bāzētās domnīcas “Royal United Services Institute” (RUSI) Tuvo Austrumu pētnieks Maikls Stīvenss.
Embargo Katarai noteica četras valstis - Saūda Arābija, Bahreina, Ēģipte un Apvienotie Arābu Emirāti. Tās apsūdzēja ar dabasgāzi bagāto Kataru terorisma atbalstīšanā. Šo apsūdzību Katara kategoriski noliedz.
Četras valstis izvirzīja Katarai arī 13 prasības, tostarp pārtraukt ekonomisko sadarbību ar Irānu un slēgt tās televīzijas kanālu “Al Jazeera”.
Katara atteicās pildīt šīs prasības, tāpēc tagad – 19 mēnešus vēlāk – tai piemērotā blokāde joprojām ir spēkā.
Jautājums par to vai Katara atbalsta terorismu vairs nav starp galvenajiem mediju virsrakstiem. To ir aizstājis jautājums, kas skar vienu no embargo ieviesējām - Saūda Arābiju, kas uzmanības centrā nonāca pēc žurnālista Džamala Hašogi nogalināšanas Saūda Arābijas konsulātā Stambulā pagājušajā gadā.
Ja politiskais jautājums lielā mērā ir zaudējis aktualitāti, tad ekonomikas ziņā Katara joprojām smagi strādā, lai apliecinātu pasaulei, ka tā ir atvērta uzņēmējdarbībai.
Tikmēr ar ekonomisko blokādi Katara tiek galā labi, uzskata kāds bijušais Kataras valdības padomdevējs ekonomikas jautājumos, kurš vēlējās palikt anonīms.
Pirms blokādes aptuveni 60% Kataras importa ienāca caur ostām valstīs, kas tagad noteikušas boikotu, tāpēc Kataras valdībai vajadzēja rīkoties ātri, lai nodrošinātu alternatīvus importa piegāžu maršrutus, galvenokārt caur Turciju un Irānu.
Tajā pašā laikā Katara palielināja pirmās nepieciešamības preču ražošanu pašā valstī.
Kataras investīciju fonda “Al Rayan” pārstāvis Akbers Hans pauž viedokli, ka Kataras valdība šo krīzi pārdzīvo krietni labāk nekā iepriekš tika sagaidīts.
Viņš uzsver, ka valdības galvenais nopelns ir tas, ka tika panākts, ka blokāde Kataras iedzīvotāju ikdienu praktiski neietekmē.
“Tā ir ietekmējusi pārliecību, bet ne mūsu spēju nodarboties ar mūsu biznesu,” norāda Hans.
Tajā pašā laikā Katara ir daudz strādājusi, lai stiprinātu ekonomiskās saites ārpus Tuvajiem Austrumiem.
“Diplomātiskās un ekonomiskās aktivitātes ir daļa no Kataras plašākas kontaktēšanās ar pasauli ārpus Persijas līča reģiona,” piebilst Hans.
Cenšoties piesaistīt jaunas ārvalstu investīcijas, Katara ir paziņojusi par jaunām ekonomikas reformām, kas skar nodarbinātības likumus, privatizāciju, īpašās ekonomiskās zonas, kā arī noteikumus attiecībā uz ārvalstu kapitālam piederošo daļu uzņēmumos - valdība cer, ka šīs reformas veicinās ārvalstu uzņēmumu interesi par darbības sākšanu Katarā.
Tomēr bijušais Kataras valdības padomdevējs ekonomikas jautājumos uzsver, ka nopietna problēma joprojām ir milzīgā birokrātija, kas atvēsina potenciālo investoru interesi.
Ekonomisko blokādi Katara veiksmīgi pārdzīvo, pateicoties tās iespaidīgajām gāzes rezervēm, kas ir trešās lielākās pasaulē.
Kā liecina Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses, Kataras ekonomika turpina izaugsmi, neskatoties uz embargo.
2017.gadā Kataras ekonomika palielinājās par 1,6%. SVF lēš, ka 2018.gadā Kataras ekonomika pieauga par 2,4%, bet 2019.gadā tā varētu palielināties par 3,9%.
“Katarai nav jābūt dažādai un atvērtai ekonomikai, ja vien tā pati to nevēlas. Galu galā, valsts spēs izdzīvot gluži vienkārši iegūstot vairāk gāzes. Tomēr šai gāzes naudai ir potenciāls nodrošināt attīstību,” uzsver Stīvenss.
