15 interesanti fakti par kokaīnu

Kokaīns. Ilustratīvs foto.

FOTO: pixabay.com

Ņemot vērā lielo publikas interesi par nesen Koknesē uzieto kokaīna kravu, ikkatram ziņkārīgajam noderēs viens otrs fakts par šo vielu. Kā saka, lai nav pašam jāmēģina.

Tātad īsumā: kokaīns iedarbojas uz smadzeņu neironiem un manipulē ar signāliem, ko neironi sūta cits citam. Citiem vārdiem, kokaīns neļauj neironiem pārtraukt sūtīt dopamīna signālus, tādējādi smadzeņu baudas centri paliek nemitīgi aktīvi. Eksperimentā ar dzīvniekiem zinātnieki pierādīja, ka kokaīns liek dopamīna līmenim smadzenēs paaugstināties trīs reizes virs normas.

Kokaīns ir trešā bīstamākā narkotika, kas graujoši ietekmē smadzenes un ķermeni. Aptuveni 21% cilvēku, kas pamēģina kokaīnu, kādā brīdī kļūst no tā atkarīgi. Labā ziņa ir tāda, ka kokaīns ir salīdzinoši dārgs un nav tik viegli pieejams plašākai sabiedrības daļai, lai gan ir parādījušies daudz lētāki un nekvalitatīvāki kokaīna aizstājēji, piemēram, amfetamīns un metamfetamīns.

Ielas iesaukas

Ielās kokaīnu, kā jau visas nelegālās narkotikas, mēdz dēvēt ļoti dažādi. Populārākās kokaīna iesaukas ir: koks, sniegs, kreks, zelta/sudraba putekļi, dāma u.c.

Piedzimst jau atkarīgi

Bēdīgi, bet, kā vēsta factslides.com, ar kokaīna atkarību piedzimuši vairāk nekā 100 tūkstoši mazuļu. Zināms – ja māte grūtniecības laikā lieto kokaīnu, bērns var kļūt fiziski atkarīgs no šīs narkotikas.

“Coca-Cola” un kokaīns

Sākotnēji katrā “Coca-Cola” dzērienā bija aptuveni 9 miligrami kokaīna, kas mikstūrā ar kofeīnu sniedza dzērājam stimulējošu efektu. 1903. gadā kokaīns tika oficiāli aizvākts no dzēriena sastāvdaļām.

Šerloka Holmsa terapija

Šerloks Holmss bija atkarīgs no kokaīna. Artura Konana Doila darbos viņš to lietoja brīžos, kad nebija neviena interesanta nozieguma, ko atrisināt un kas aizrautu viņa prātu.

Kokaīna veidi

Populārākā kokaīna forma ir pulverveida kokaīna hidrohlorīds. Pulveris parasti tiek sajaukts ar ūdeni un injicēts vai iešņaukts tāpat. Ļoti bieži dīleri kokaīnu sajauc ar talku, cukuru, kukurūzas cieti un citām vielām, lai palielinātu tā apjomu un krāptos.

Kreks

Kokaīna kristalizēta forma ir kreks. To tā dēvē tāpēc, ka, karsējot kokaīnu pūdera formā, skan krakšķi. Tā kā kreks ir relatīvi lēts un sniedz tūlītēju efektu, tas bija populārs 20. gadsimta 80. gados.

Atkarību raisošs

Kokaīns ir viena no atkarību izraisošākajām narkotikām pasaulē. Pat tikai pēc vienas kokaīna lietošanas reizes cilvēks var iekļūt spēcīgas atkarības gūstā.

Kokaīns ietekmē smadzenes

Bez jokiem – kokaīns var izraisīt permanentu psihozi, kā arī ļoti negatīvi ietekmēt tos, kuriem jau ir garīgas kaites. Cilvēks var kļūt bipolārs uz visu mūžu.

Kokaīns izraisa nāvi

Ja tu lieto kokaīnu, tad riskē ne tikai sasirgt ar garīgām kaitēm, bet arī nomirt.

Kokaīna lielvalstis

Kā vēstīts izdevumā “Telegraph”, Skotija ir pirmajā vietā pēc kokaīna lietotāju skaita. Tai seko ASV, Spānija un Austrālija.

Kokaīns ar heroīnu

Kokaīnu sajaucot ar heroīnu, iegūst tā saukto ātro bumbu, kas sniedz lietotājam ārkārtīgi lielu baudu, tomēr ir ļoti bīstama veselībai.

Dieva dāvana

Kokaīns ir viela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga kokas (Erythroxylon coca) lapām. Vārds “coca” ir aizgūts no inku valodas vārda “kuka”, un inki uzskatīja, ka cilvēkiem kokaīnu devis pats dievs.

Kokaīns aptiekās

20. gadsimta sākumā, pirms kokaīns kļuva nelegāls, to mēdza tirgot aptiekās kā līdzekli pret sāpēm, pietūkumu, kaulu stīvumu un dažādiem ievainojumiem.

Atkarīgais zinātnieks

Austriešu psihoanalītiķis Zigmunds Freids bija tik ļoti atkarīgs no kokaīna, ka bija pirmais, kurš šo narkotiku ieteica kā līdzekli pret depresiju. Viņš to parakstīja savai draudzenei un ieteica lietot ikdienā.

Kokaīns kā medikaments

1860. gadā vācu ķīmiķis Alberts Nīmans pirmais izolēja kokaīnu no kokas lapām, ievērojot, ka tas padara viņa mēli nejutīgu. Cits franču ķīmiķis Andželo Mariani apgalvoja, ka kokaīns var palīdzēt atgūt veselību un vitalitāti. Vēlāk austriešu oftalmologs Karls Kollers pamanīja kokaīna anestezējošās īpašības. Drīz farmācijas uzņēmumi sāka reklamēt kokaīnu kā medikamentu, tomēr entuziasms drīz vien noplaka, jo no šo “zāļu” pārdozēšanas mira daudzi pacienti.

Uz augšu