Pasaules mūžīgais sasalums kļūst siltāks un desmit gadu laikā tā temperatūra paaugstinājusies par vidēji 0,3 grādiem pēc Celsija, teikts trešdien publicētā pētījumā.
Pētījums: Pasaules mūžīgais sasalums kļūst siltāks (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā konstatējuši zinātnieki, visvairāk mūžīgā sasaluma temperatūra pieaugusi Sibīrijā, kur tā laikā no 2007. līdz 2016. gadam pieaugusi par 0,9 grādiem pēc Celsija.
Zinātnieki, kas strādā Globālajā zemes mūžīgā sasaluma tīklā, savākuši datus no 123 urbumiem Arktikā, Antarktīdā un kalnos Eiropā un Vidusāzijā.
71 vietā temperatūra paaugstinājusies, 12 vietās pazeminājusies, bet 40 vietās palikusi nemainīga.
Kā norāda zinātnieki, mūžīgā sasaluma kušanas dēļ atmosfērā var izplūst siltumnīcefektu izraisošās gāzes, vēl vairāk veicinot klimata pārmaiņas.
Mūžīgais sasalums - sasalusi augsne, bet ne obligāti uz visiem laikiem, kā mudina domāt nosaukums, - sedz ceturtdaļu no visas sauszemes platības un lielākoties ir tūkstošiem gadu sens.
Mūžīgais sasalums atrodams Aļaskā, Kanādā, Eiropas un Āzijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeāna salās.
Krievijā tas aizņem 65% no valsts teritorijas, un atkušanas ietekme tur jau ir manāma.
Sibīrijas pilsētā Jakutskā ēkas sākušas plaisāt un nosēsties, jo zeme zem tām burtiski sākusi pārvietoties.
Sahas Republika, kur atrodas Jakutska, šogad pieņēma mūžīgā sasaluma aizsardzības likumu un lobē Maskavu sākt rīkoties valsts mērogā.
Krievijā zinātnieki pēta veidus, kā saglabāt sasalumu, bet pētījumi brīdina, ka šādu projektu ekonomiskās izmaksas būtu pārāk augstas.