Laiž klajā arheologa Artūra Tomsona grāmatu par senajiem zobeniem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vikingu perioda 9.-11. gs. zobeni (Aizkraukle, Aglona, Turaida, Dole).
Vikingu perioda 9.-11. gs. zobeni (Aizkraukle, Aglona, Turaida, Dole). Foto: Publicitātes foto

23. janvārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) atvērs arheologa, Dr. hist. Artūra Tomsona monogrāfiju “Zobeni Latvijas teritorijā 7.–16. gs.”.

Grāmata veltīta vienam no spilgtākajiem un interesantākajiem arheoloģisko senlietu veidiem – zobeniem. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā par šo senlietu kategoriju apkopojoša pētījuma līdz šim nav bijis. Tas sastāv no četrām nodaļām, plaša pētījumu vēstures apskata, kopsavilkuma angļu valodā. Izdevumā ir arī bagātīgs vizuālais materiāls.

Foto: Publicitātes foto

Zobeni un to piederumi ir ļoti informatīvs arheoloģiskais avots, kas attiecīgā kontekstā paplašina izpratni par sava laikmeta politisko ģeogrāfiju, tirdzniecības un sakaru ceļiem, varas un amatniecības centriem, apbedīšanas tradīcijām, garīgajiem priekšstatiem.

Kā galvenais avots darbā izmantots arheoloģiskais materiāls no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, ietverot arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Liepājas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Talsu novada muzeja, Turaidas muzejrezervāta un Ventspils muzeja u.c. kolekcijas.

Foto: Publicitātes foto

Apzinātas arī virkne Latvijas izcelsmes senlietu, kas mūsdienās atrodas citu valstu muzeju krātuvēs un glabājas Valsts Vēstures muzejā Maskavā, Valsts Ermitāžā Pēterburgā un Tartu Universitātes Arheoloģijas kabinetā.

Pētījumā kā avoti iekļauti arī zobenu fragmenti – rokturu daļas, asmeņu fragmenti, zobenu makstu uzgaļi, kas līdz šim retāk izpelnījušies pētnieku uzmanību. Atsevišķi aplūkoti ieraksti zobenu asmeņos, zobenu un to sastāvdaļu kalšanas tehnoloģijas, to imports un iespējamā gatavošana Latvijas teritorijā. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa.

Foto: Publicitātes foto

Arheologs Artūrs Tomsons studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur 2012. gadā ieguvis vēstures doktora grādu arheoloģijā, aizstāvot promocijas darbu “Divasmeņu zobeni Latvijas teritorijā 9.–13. gs.”, kas arī ir šīs monogrāfijas pamatā. Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pašlaik ir LNVM Arheoloģijas nodaļas galvenais glabātājs. Vēsturei un arheoloģijai Artūrs Tomsons pievērsies jau skolas laikā. Kopumā piedalījies vairāk nekā 30 arheoloģiskajās ekspedīcijās, vadījis izrakumus Rīgas, Āraišu un Ludzas pilīs, Mežotnes senpilsētā, kā arī Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viduslaiku kapsētā. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju autors. Brīvajā laikā nodarbojas ar senajām cīņām, organizē eksperimentālās arheoloģijas projektus.

Foto: Publicitātes foto

Monogrāfija “Zobeni Latvijas teritorijā 7.–16. gs.” izdota zinātnisko rakstu krājumu LNVM sērijā “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku,  mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus kā divdesmit septītais izdevums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu