Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka ģenētisko mutāciju ātrums cilvēkā ir ievērojami lēnāks nekā mūsu tuvākajiem radiniekiem – primātiem.
Pēdējo miljons gadu laikā cilvēka evolūcija kļuvusi krietni lēnāka (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopenhāgenas universitātes zinātnieki izpētīja šimpanžu, gorillu un orangutanu gēnus un salīdzināja rezultātus ar līdzīgu pētījumu rezultātiem, kuros piedalījās cilvēki. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Nature Ecology & Evolution”.
“Ģenētiskās mutācijas ir DNS molekulu izmaiņas bērnā, kuras nav saistītas ne ar vienu no vecākiem. Tas liecina, ka DNS dalīšanās laikā notikusi kāda kļūme,” izdevumam “Newsweek” atklāja pētījuma autori.
Ģenētiskās mutācijas paaudžu laikā notiek regulāri. Lielākā daļa mutāciju gan nekādas ievērojamas izmaiņas nesniedz, izņemot izmaiņas pašā DNS. To var vēlāk izmantot, lai salīdzinātu dažādas sugas un noskaidrotu, kad tās viena no otras nošķīrušās ģenētiski. Piemēram, cilvēka un primātu DNS ir 98,8% identisks.
“Ja mēs zinām kāds ir mutāciju skaits un ātrums katru gadu, mēs varam sekot līdzi sugu attīstībai,” piebilda pētnieki.
Izpētot primātu ģimenes, zinātnieki varēja noskaidrot, cik bieži notiek ģenētiskas mutācijas katru gadu, un salīdzināt ģenētiskās atšķirības starp dažādām paaudzēm.
Rezultātā izrādījās, ka ikgadējais ģenētisko mutāciju daudzums starp cilvēkiem ir par vienu trešo daļu lēnāks nekā primātiem.
“Pētījuma galvenais atklājums bija tāds, ka pēdējos miljons gados mutāciju skaits un ātrums ir samazinājies par 33 procentiem. Tas nozīmē, ka mūsu evolūcija ir palēninājusies, un mēs nezinām, kāpēc,” skaidroja pētnieki.