Pētniece paziņojusi, ka Aleksandra Lielā nāve ir pasaulē slavenākais zināmais pseidonāves jeb kļūdainas nāves pasludināšanas gadījums vēsturē.
Jauna teorija: Aleksandrs Lielais sešas dienas pēc savas nāves vēl bija dzīvs (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aleksandra Lielā jeb Maķedonijas Aleksandra nāve ir pamatīgs noslēpums un diskusiju temats vēsturnieku un citu pētnieku vidū. Senie grieķi nespēja vien nobrīnīties par to, kpēc sešas dienas pēc valdnieka nāves viņa ķermenis vēl nav sācis sadalīties. Līdzās stāvošās personas, saprotams, Aleksandru pasludināja par dievību, tomēr jauna teorija liecina, ka, iespējams, viņš šīs sešas dienas nemaz nebija miris.
Jaunzēlandes medicīnas skolas profesore Katrīna Halla rakstā, kas publicēts izdevumā “Ancient History Bulletin”, izvirza teoriju, ka Aleksandrs, kurš nomira Babilonā 323. gadā pirms mūsu ēras, cieta no retas autoimūnās slimības Gijēna-Barē sindroma. Valdnieks pirms nāves piedzīvoja dažādus simptomus, piemēram, drudzi, sāpes vēderā un progresējošu paralīzi, kas jau astoņas dienas pēc saslimšanas atstāja viņu fiziski nekustīgu, tomēr pie pilna saprāta.
“Piecus gadus esmu strādājusi par mediķi un, iespējams, esmu redzējusi kādus desmit šīs slimības gadījumus. Progresējošas, fiziskas paralīzes kombinācija ar pilnīgi normālu prāta darbību ir ļoti reta parādība,” komentēja Halla.
Halla noskaidroja, ka Aleksandrs, visticamāk, ar šo kaiti sasirdzis pēc inficēšanās ar baktēriju “Campylobacter pylori”, kas tajā laikā bija visai plaši sastopama. Mūsdienās to ir viegli iznīcināt ar antibiotiku palīdzību.
Citi vēsturnieki savukārt secinājuši, ka savādās slimības pamatā bija vēdertīfs, malārija, inde vai saindēšanās ar alkoholu.
Tomēr Hallas teorija vislabāk izskaidro, kāpēc Aleksandra ķermenis sešas dienas pēc nāves vēl nesāka sadalīties, proti, viņš joprojām bija dzīvs.
Ņemot vērā, ka antīkajiem ārstiem bija tikai dažas metodes, kā pārliecināties, vai cilvēks ir miris, Halla uzskata, ka valdnieks par mirušu tika pasludināts pāragri. Patiesībā viņš bija pilnīgi paralizēts, tomēr pie zināma saprāta.
“Es vēlējos sākt jaunas diskusijas un, iespējams, pārrakstīt vēstures grāmatas, pierādot, ka Aleksandrs mira sešas dienas vēlāk, nekā uzskatīts iepriekš,” piebilda Halla.
Ja Hallas teorija ir patiesa, tad nelaimīgais militārais ģēnijs pēc savas teorētiskās nāves joprojām atradās zināmā apziņas stāvoklī.