Lietuvas parlamentā apsver jaunu likumprojektu, kas aizliedz musināt uz neuzticēšanos valsts varai un izkropļot vēsturisko atmiņu. Taču likumprojekta kritizētāji pauž bažas, ka par šāda aizlieguma upuri varētu kļūt ne vien Kremļa tīšuprāt izplatītā dezinformācija, bet arī vārda brīvība valstī, vēsta Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle".
Valdības plāns paredz nevis problēmas apkarošanu, bet gan tikai tās aizvākšanu no sabiedriskās apspriešanas, uzskata Lietuvas Žurnālistu savienības (LZS) direktors Dainis Radzevičs.
Pagājušā gada 11.janvārī tika izstrādāts likumprojekts, kas paredz atbildību par "mēģinājumiem" medijos "izkropļot Lietuvas vēsturisko atmiņu" un "sēt neuzticību Lietuvas valdībai un institūcijām", kā arī vairāki tajā iekļautie jēdzieni nebija viennozīmīgi. Sākotnēji tas bija mēģinājums pārnest Eiropas Savienības (ES) audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas direktīvu uz Lietuvas likumdošanu, bet vēlāk tas tika mainīts - kā uzskata kritiķi, nekritiski - iekļaujot fragmentus no Lietuvas nacionālās drošības stratēģijas.
"Šis likumprojekts nostāda Kremļa propagandu līdzās pētnieciskajai žurnālistikai," uzskata deputāte Aušrine Armonaite no Liberālās partijas.
Parlamenta vairākums "iet vieglāko ceļu, paņemot vispārīgu formulu un aizliedzot visu tās ietvaros," argumentē Radzevičs. "Nav nekādas juridiskas definīcijas, ko nozīmē "neuzticība" valsts institūcijām. Un "vēsturiskās atmiņas kropļošanas" aizliegums rada lielus draudus vārda brīvībai, jo atmiņa ir nepārtraukti mainīgs process."
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis apgalvo, ka aizliegums palīdzēs aizsargāt no dezinformācijas maijā gaidāmās vēlēšanas. Radzevičs ir noraidošs - likumprojektam "nav nekāda sakara ar vēlēšanām vai viltus ziņām - tas saistīts ar informācijas, nevis dezinformācijas ierobežošanu", viņš saka.
Lietuvas valdošā koalīcija, aizbildinoties ar Krievijas draudiem, vairākkārt radījusi apdraudējumu vārda brīvībai valstī, norāda "Deutsche Welle".
Pērn parlamentārā komisija, kuras sastāvā bija Karbauskis, sāka izmeklēšanu pret Lietuvas sabiedrisko raidorganizāciju LRT. Pirms tam LRT un citi Lietuvas mediji bija ziņojuši par vairākām ar korupciju saistītām izmeklēšanām, kas sāktas pret Karbauski un viņa partiju. Ap to pašu laiku Seims ierobežoja piekļuvi zemes un uzņēmumu īpašnieku reģistra datiem, ko iepriekš varēja izmantot žurnālisti.
2016.gadā konservatīvā koalīcija centās aizliegt publisku personu kritizēšanu, taču prezidente Daļa Grībauskaite noraidīja likumprojektu.
"Kremļa draudi Lietuvā ir reāli, to saprot katra racionāli domājoša partija," norāda Armonaite. "Taču, ja koalīcija uz to paskatītos caur cilvēktiesību un preses brīvības prizmu, šādi likumprojekti nerastos - pat ne pašreizējo draudu kontekstā."
Opozīcija iesniegusi piedāvājumu izņemt no likumprojekta visus neviennozīmīgos jēdzienus un tad atsākt diskusijas par to. Pagaidām nav zināms, kad notiks galīgais balsojums.
"Šādu rezultātu var iegūt, lūkojoties caur ļoti šauro Kremļa draudu prizmu un neizprotot cilvēktiesības," uzskata Viļņas Cilvēktiesību monitoringa institūta pārstāve Meta Adutaviciute. Viņai piebalso kolēģe Ērika Leonaite, sakot, ka sešos institūtā aizvadītajos darba gados neesot redzējusi citu parlamenta sasaukumu, kas "virzījis tik daudzas iniciatīvas, kas ierobežo mediju un pašizpausmes brīvību".
Jāatzīmē, ka janvārī Krievijas deputāti kriminalizēja "viltus ziņas" un valdības kritizēšanu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)