"Pāraudzināšanas nometnē piedzīvoju elli." Ķīnas kazahi kļūst par etniskās vajāšanas upuriem

Ķīnas kazahi. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Ķīnas valdība tos dēvē par brīvprātīgās pāraudzināšanas centriem, bet Ķīnas etniskā kazahiete Aibota Serika, kuras tēvs uz tādu nosūtīts, tos sauc par cietumiem, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Aibotas tēvs Kudaibergens Seriks bija imams Tačenas prefektūrā Siņdzanas autonomajā reģionā Ķīnas rietumu daļā.

2018.gada februārī Seriku aizturēja policija, un kopš tā laika viņa tēvu nav redzējusi.

“Es nezinu, kāpēc tēvs tika ieslodzīts. Viņš nav pārkāpis Ķīnas likumus un nav arī tiesāts,” stāsta Aibota Serika.

Ķīna regulāri tiek apsūdzēta musulmaņu minoritāšu vajāšanā. Šīs apsūdzības līdz šim koncentrējušās uz uiguriem, bet par piedzīvotajām vajāšanām arvien vairāk sāk stāstīt arī etniskie kazahi.

Ķīnas kazahi, kas atgriezušies dzimtenē, Kazahstānas pilsētā Almati izveidojuši nevalstisko organizāciju, kuras mērķis ir panākt, lai Kazahstānas valdība palīdz viņu centienos panākt Ķīnas “politiskās pāraudzināšanas” nometnēs pazudušo radinieku atbrīvošanu.

Ar šiem aktīvistiem tikās BBC korespondents.

Pagājušā gada augustā ANO Komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai paziņoja, ka līdz pat vienam miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu minoritāšu pārstāvju atrodas apcietinājumā Siņdzjanā.

Bažas paudušas arī vairākas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, norādot, ka tiek gūts arvien vairāk pierādījumu, ka pret iedzīvotājiem Siņdzjanā tiek vērsta represīva novērošana.

Ķīnā dzīvo vairāk nekā miljons kazahu. Kopš Padomju Savienības sabrukuma tūkstošiem kazahu ir atgriezušies dzimtenē, lielā mērā pateicoties Kazahstānas politikai, kas mudināja etniskos kazahus pārcelties uz Kazahstānu.

Tagad šie cilvēki jūtas atrauti no saviem radiniekiem, kas izvēlējās palikt Ķīnā.

Nurbulats Tursundžans no Ķīnas uz dzīvi Almati reģionā pārcēlās 2016.gadā.

Viņš stāsta, ka viņa vecāki palika Ķīnā, jo Ķīnas varas iestādes konfiscēja viņu pases, tāpēc viņi nespēja izbraukt no valsts.

Savukārt Bekurats Nuskupkans stāsta, ka viņa Ķīnā palikušie radinieki baidās ar viņu komunicēt, bažījoties, ka tiek novēroti.

Viņš stāsta, ka cilvēki, kas Ķīnā regulāri saņem zvanus no Kazahstānas, var tikt nosūtīti uz pāraudzināšanas nometnēm.

Orinbeks Koksibeks stāsta, ka vairākus mēnešus pavadījis “brīvprātīgās” pāraudzināšanas nometnē Ķīnā.

“Septiņas dienas es piedzīvoju īstu elli. Viņi mani sasēja, iesvieda bedrē un lēja virsū ūdeni. (..) Bija ziema un ļoti auksts. Viņi teica, ka esmu nodevējs, ka man ir dubultpilsonība un ka man ir parādi un zeme īpašumā,” stāsta Koksibeks uzsverot, ka nekas no viņam adresētajām apsūdzībām nav patiesība.

Vēlāk Koksibeks nogādāts citā nometnē, kur viņam bija jāmācās ķīniešu valoda. Viņam tika teikts, ka viņš varēs doties prom, ja iemācīsies 3000 vārdu.

“Kazahus aiztur tāpēc, ka viņi ir musulmaņi. Ķīnas mērķis ir padarīt kazahus par ķīniešiem, viņi grib likvidēt etniskumu,” stāsta vīrietis.

Koksibeka stāstītajam par piedzīvoto nometnē nav iespējams iegūt apstiprinājumu, tomēr viņa stāsts ir līdzīgs citiem, ko apkopojusi cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” un citi aktīvisti.

Ķīnas amatpersonas kategoriski noraida apsūdzības, ka miljons minoritāšu pārstāvju Siņdzjanā atrodas “pāraudzināšanas” centros.

Ķīna uzstāj, ka Siņdzjanā tā vēršas pret etnisko separātismu, kā arī terorismu, kriminālām aktivitātēm un reliģisko ekstrēmismu.

Tikmēr Ķīnas vēstniecība Kazahstānā nav atbildējusi uz BBC lūgumu sniegt komentāru etnisko kazahu jautājumā.

Uz augšu