/nginx/o/2018/11/24/11597955t1hffc3.jpg)
Latvijā izmeklētājiem atalgojums ir zems, taču iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ierosinājums panākt 2000 eiro lielu atalgojumu nebūs reāls, aģentūrai LETA atzina Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Arodbiedrībā atzina, ka ar esošo atalgojumu ir grūti piesaistīt uz ilgstošu laiku labus speciālistus. LIDA uzskata, ka atalgojums izmeklētājiem ir jāpielīdzina prokuroru algām ne mazāk kā 70% apmērā.
Tajā pašā laikā Augustāns norādīja, ka izmeklētājs nav Valsts policijas galvenā atslēgas persona, jo policijā ir vairākas citas amatpersonas, bez kurām izmeklētājs nespētu veikt savus pienākumus. "Tāpēc atalgojums būtu jāceļ visām amatpersonām, sasniedzot, līmeni virs valstī noteiktā, tas būtu, ne mazāk kā 850 eiro pēc nodokļu nomaksas amatpersonai, kura uzsākusi dienestu," uzsvēra arodbiedrības līderis.
Sasniegt 2000 eiro lielu atalgojumu izmeklētājiem nebūs reāli, jo nav saprotams, kur ministrs atradīs papildu naudu, protams, izņemot gadījumu, ja viņš spēs pārliecināt valdību, ka daļa no iekšzemes kopprodukta ir jānovirza iekšlietām un iekšējai drošībai, uzskata LIDA.
LIDA ieskatā būtu jāveic vairākas lietas. Pirmkārt, katram dienestam jābūt savam likumam un savai atalgojuma sistēmai. Otrkārt, atalgojumam izmeklētājiem jābūt ne mazāk kā 70% no prokuroru algām, papildus būtu jāmaksā par slodzi un vajāšanā nodoto krimināllietu skaitu, tādējādi palielinot izpildes ātrumu. Treškārt, jānotiek izmeklētāju kvalifikācijas celšanai un jāievieš minimālās izglītības prasības.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrs pagājušā nedēļā intervijā žurnālam "Ir" atzina, ka lai panāktu izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanu, izmeklētājiem, kas strādā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem plānots palielināt algu līdz 2000 eiro.
Viņaprāt algai jābūt tādai, lai nebūtu vēlmes darīt to, kas neatbilst likumam, tāpēc viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir atlīdzības sistēmas pārskatīšana, lai tajā likvidētu nevienlīdzību starp tiesībsargājošajās institūcijās strādājošajiem.
"Mazs piemērs - starp robežsargiem un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem atšķirība ir 20% bez piemaksām, un ir skaidrs, ka jaunie cilvēki izvēlēsies NBS. Tas pats attiecas uz izmeklētājiem. Valsts vairāk pievēršas tiesnešu, prokuroru atalgojuma celšanai, bet ir jāsaprot, ka viss sākas no pirmstiesas izmeklēšanas procesa. Sistēma ir jāskatās kopsolī," uzskata ministrs.
Tomēr viņš arī atzīst, ka ir jāstrādā pie kadru politikas un jāceļ to kvalifikācija un jāsamazina tā saukto tumšo kriminālprocesu skaits.
