/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Taivānas prezidente Cai Inveņa trešdien paziņoja, ka ar Ķīnu netiks parakstīts oficiāls miera līgums, kamēr Pekina nenoraidīs spēka lietošanu pret Taivānu.
Taivānas prezidente: Miera līguma nebūs, kamēr Ķīna nenoraidīs spēka lietošanu pret Taivānu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt.
Cai šonedēļ apstiprināja, ka nākamgad paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz pārvēlēšanu prezidentes amatā.
Taivānas lielākās opozīcijas partijas - nacionālistu jeb Gomindāna (KMT) - līderis savukārt solīja, ka KMT centīsies panākt miera līguma noslēgšanu ar Ķīnu, ja vēlēšanās atgūs varu.
Komentējot KMT līdera paziņojumu, Cai uzsvēra, ka nekādu sarunu uz vienlīdzīgiem pamatiem un miera līguma nebūs, jo Ķīna nevēlas atteikties no spēka lietošanas pret Taivānu un cenšas uzspiest "vienas valsts, divu sistēmu" modeli.
"Ķīnas militārie nolūki (..) ir reģionālās nestabilitātes avots un drauds reģionālajam mieram," sacīja prezidente.
"Vienas valsts, divu sistēmu" modelis ir Ķīnas piedāvājums Taivānas pievienošanai, ļaujot tai saglabāt daļu no pašreizējās brīvības.
Pekina skaidri likusi saprast, ka neatbalsta Taivānā pašreiz pie varas esošo Demokrātisko progresa partiju un prezidenti.
Pēc Cai ievēlēšanas prezidenta amatā 2016.gadā Ķīna pārtrauca komunikāciju ar viņas administrāciju un sāka biežāk rīkot militārās mācības.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins janvārī paziņoja, ka Ķīna neatteiksies no iespējas lietot militāru spēku, lai pievienotu Taivānu pārējai Ķīnas teritorijai, piebilstot, ka apvienošanās ir nenovēršama.