50. gados sievietes Šveicē pieprasīja balsstiesības. Vīrieši viņām pateica "nē"

Bijusī Šveices prezidente Ruta Dreifusa

FOTO: EPA/Scanpix

1959.gadā Šveicē notika referendums par balsstiesību piešķiršanu sievietēm. Balsojumā varēja piedalīties tikai vīrieši, un viņi pateica "nē".

Šveicietes galu galā balsstiesības izcīnīja 1971.gadā - krietni vēlāk nekā citviet Rietumu pasaulē.

Pirms 1959.gada referenduma kampaņā par sieviešu tiesībām aktīvi iesaistījās 19 gadus vecā Ruta Dreifusa. 40 gadus vēlāk viņa kļuva par pirmo Šveices prezidenti-sievieti.

"Es atceros, kā kāds deputāts man kalnos teica - sievietei ir jāpaliek virtuvē tāpat kā govij jāpaliek kūtī," intervijā raidorganizācijai BBC stāsta Dreifusa. 

Šveices politiskajā sistēmā balsošana ir ļoti nozīmīga. Šveicē pastāv daļēji tiešā demokrātija, ļaujot referendumos apstrīdēt jebkuru parlamenta lēmumu vai balsot par federālās konstitūcijas grozījumiem.

2018.gadā vien Šveicē notika desmit nacionāla līmeņa referendumi, kuros tauta pieņēma lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļiem, azartspēļu regulējumu, veloceliņiem un tamlīdzīgi.

Dreifusa atminas, ka 1959.gadā sievietes lika lielas cerības uz to, ka tiks atzītas viņu politiskās tiesības. Sievietes izgāja plašās demonstrācijās, jo "bija acīmredzami, ka sievietēm jāļauj piedalīties" politiskajos procesos, uzsver Dreifusa. "Bet pretargumenti bija, teiksim tā, dīvaini."

Tolaik publiskajā telpā izskanēja, ka balsstiesību piešķiršana sievietēm ir "lieka greznība", jo viņu griba jau tiekot izpausta caur vīra nodoto balsi. Citi uzskatīja, ka tas esot pretrunā ar dabu, jo sievietēm, rūpējoties par māju un bērniem, nemaz neatliktu laika domāt par tādām lietām kā politika.

"Es biju 19 gadus veca un cerēju, ka pēc pilngadības sasniegšanas [20 gadu vecumā] pret mani izturēsies tieši tāpat kā pret manu brāli. Bet tā nenotika," norāda Dreifusa.

1959.gada referenduma rezultāts - divas trešdaļas nobalsojušo vīriešu pateica "nē".

Dreifusa pēc vilšanās referenduma rezultātos neatteicās no cīņas par politiskajām tiesībām. Turpmāko 12 gadu laikā viņa studēja, iestājās arodbiedrībā un vēlāk - politiskajā partijā.

1971.gadā no jauna tika aktualizēts jautājums par sieviešu balsstiesībām, un šoreiz šveicietes tās ieguva - vairāk nekā 50 gadus vēlāk nekā sievietes daudzviet citur Rietumu pasaulē.

Tajā pašā gadā sievietes pirmoreiz varēja kandidēt parlamenta vēlēšanās, un jau pirmajā piegājienā tika ievēlētas 11 sieviešu dzimuma deputātes, norāda Dreifusa.

1999.gadā Dreifusa kļuva par pirmo Šveices prezidenti-sievieti.

Uz augšu