Kad mūsu ēras 79. gadā norisinājās bēdīgi slavenais Vezuva izvirdums, gaisā izsviestās gāzes, putekļi, akmeņi un lavas straumes nogalināja gandrīz divus tūkstošus Pompeju un Herkulānas iedzīvotāju. Tomēr ne visi gāja bojā. Kur palika mājas zaudējušie cilvēki?
Ņemot vērā, ka izvirdums notika antīkajā pasaulē, nekur tālu viņi neaizceļoja. Lielākā daļa palika Itālijas dienvidu piekrastē, apmetoties tādās komūnās kā Neapole, Ostija, Puteolli un Kuma, vēstīts jaunā pētījumā, kas tiks publicēts pavasarī, zinātniskajā žurnālā “Analecta Romana”.
“Lai noskaidrotu bēgļu apmešanās vietas, mums bija jāveic milzīgs darbs, jo vēstures avoti ir ļoti izkaisīti,” izdevumam "Live Science" teica pētnieks Stīvens Taks.
Lai uzzinātu, kur cilvēki devās pēc katastrofas, zinātnieks izšķīra vairākus kritērijus, pēc kuriem vadīties, analizējot vēstures avotus, kuru vidū bija dažādi dokumenti, inskripcijas, artefakti un antīkā infrastruktūra.
Piemēram, Taks izveidoja datubāzi no uzvārdiem, kas bija raksturīgi tieši Pompeju un Herkulānas iedzīvotājiem, bet pēc tam skatījās, vai šie uzvārdi pēc 79. gada parādās citās teritorijās. Viņš arī meklēja Pompejiem un Herkulānai raksturīgas kultūras iezīmes, piemēram, uguns dieva Vulkāna vai Pompeju aizbildnes Veneras pielūgšanu, kas varēja parādīties blakus pilsētās.
Publiskās infrastruktūras projekti, kas tajā laikā tika aktīvi realizēti tuvējās pilsētās, varētu liecināt par pēkšņu bēgļu pieplūdumu. Pempejos un Herkulānā kopā dzīvoja no 15 līdz 20 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem izdzīvoja un sāka bēgļu gaitas.
Piemēram, viens no izdzīvojušajiem, vīrs vārdā Kornēlijs Fusks, vēlāk nomira Rumānijā, kad bija turp devies karagājienā.
“Viņa biedri tur izveidoja inskripciju par godu Fuskam. Tajā bija rakstīts, ka viņš bija no Pompeju kolonijas, tad dzīvoja Neapolē, bet vēlāk pievienojās armijai,” stāstīja Taks.
Arheologi ārpus Pompejiem arī atrada lādi (kaut kas līdzīgs seifam), kurā bija ar Pompejiem saistīti finanšu dokumenti. Lāde atradās ceļa malā, apklāta ar pelniem, un, iespējams, ka pēc katastrofas kāds to bija paņēmis līdzi, bet aiz pilsētas vārtiem pametis. Lādē atrastajos dokumentos uzskaitīti dažādi aizdevumi, parādi un nekustamie īpašumi.
Pētījuma laikā zinātnieks arī atklāja vairāku Pompeju sieviešu un brīvlaisto vergu apmetnes vietu. Daudzi no bēgļiem, pēc apmešanās citās pilsētās apprecējās. Tāda bija viena no sievietēm, kas bija apglabāta Neapoles kapenēs. Uz kapeņu sienas bija rakstīts vārds “have”, kas oskāņu dialektā (tajā runāja Pompejos) nozīmē “laipni lūgti”. Tāda pati inskripcija bieži rotāja māju ieejas Pompejos.
