Heroīns prot gaidīt. Var atmest uz gadu, uz desmit. Bet, kad pienāks brīdis, tu atkal paņemsi rokās šļirci. Grams heroīna Rīgā maksā 60 līdz 70 eiro, viena desmitā daļa grama - desmit eiro. “Narkotikas - tā ir prioritāte. Var nopirkt ēdienu, bet tu nevarēsi to ieēst, jo tev būs slikti.”

Trešā sērija. Nosacītais sods. Dīleris. Cietums.

- Es zinu, ka tev ir bijušas problēmas ar likumu. Tas bija narkotiku dēļ?

- Jā. Tās bija zādzības. Es saņēmu nosacītu sodu. Iznācis no tiesas zāles, nodomāju, ka lieta kļūst nopietna. Nākamā kļūda un būs cietums. Biju nopietni noskaņojies. Un kā jums šķiet? Es noturējos četrus mēnešus. Pēc četriem mēnešiem atkal pamēģināju narkotikas.

Narkotikām nepieciešama liela nauda, jāiet zagt... bet, ja tu zodz, tad agri vai vēlu “iekritīsi”. Tā arī es “iekritu” par zādzību un nokļuvu cietumā.

Cietumā narkotikas nelietoju un domāju, ka tad, kad iznākšu brīvībā, vairs nekad pat rokās neņemšu. Es maldījos.

- Cietumā tu nelietoji, bet iespēja tikt pie narkotikām bija?

- Ja ir nauda, tad šāda iespēja ir.

- Apraksti vienu dienu cietumā.

- Cietums un “zona” - tās ir divas dažādas lietas. Cietumā tu sēdi kamerā, bet “zonā” tu ej uz ēdnīcu, spēlē futbolu, volejbolu, vari piedalīties visādos pulciņos, mācīties... Kopumā nekā interesanta.

- Es esmu dzirdējusi tādu izteicienu, ka narkomānu uzreiz var redzēt. Tā ir?

- Jā, tā ir. Saka, ka makšķernieks makšķernieku jau pa gabalu pazīst. Tas redzams pēc žestiem, pēc kustībām. Kad tu 20 gadus esi tajā iekšā, to var redzēt ar neapbruņotu aci.

Saprotiet, ir cilvēki, kas to slēpj.

Tādu ir ļoti daudz. Jums pat nav aizdomu, ka jums līdzās ir narkomāns.

Jums liekas, ka tas ir laimīgs cilvēks. Tomēr ir daudz narkomānu, kurus var atpazīt. Viņš slikti izskatās, ir slikti ģērbies. Bet ir arī tādi narkomāni, kuriem ir nauda, tādi var būt jums ikdienā blakus un jūs nekad par to neuzzināsiet.

- Cilvēks, kurš vienu reizi ir pamēģinājis, ir narkomāns?

- Nē. Viss ir atkarīgs no narkotiku veida. Tehnoloģijas iet uz priekšu, parādās jauni preparāti. Piemēram, “zāli” es vispār par narkotikām neuzskatu. Es labāk vispār atļautu “zāli”, nevis alkoholu. Alkohola ietekmē cilvēki izraisa avārijas, izdara noziegumus, neko neapdomājot.

Cilvēki, kas smēķē zāli, ir vislabākie cilvēki. Rakstnieki, mākslinieki... Kāpēc izdarīja izvēli par labu alkoholam, nesaprotu. Bet ir arī smagās narkotikas, jā. Pašas smagākās – heroīns. Tas, kurš to reiz ir pamēģinājis, visticamāk, atcerēsies to visu savu dzīvi.

Heroīns prot gaidīt. Var atmest uz gadu, uz desmit. Bet, kad pienāks brīdis, tu atkal paņemsi rokās šļirci.

- Vai Rīgā ir viegli nopirkt heroīnu?

- Tagad ir kļuvis daudz grūtāk. Agrāk bija ļoti viegli. Tagad ir jāzina cilvēki, jāzina telefoni, tas ne vienmēr ir. Ir nepieciešama liela nauda. Ja tas viss ir, tad var nopirkt heroīnu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

- Kā tu dēvē cilvēku, kurš pārdod narkotikas?

- Dīleris.

- Es esmu dzirdējusi, ka dīleri narkotikas noslēpj un pircējam gandrīz vai jāmin mīkla, lai tās atrastu. Tā ir? Vai tagad ir kāda cita sistēma?

- Tā ir nodošanas sistēma – no dīlera līdz pircējam. Tā var būt dažāda – var būt gan no rokas rokā, bet var būt arī mīklu minēšana un slēpņi.

- Rīgā tiek praktizētas abas?

- Jā, bet Rīgā nav narkomānijas, policija to ir “nožņaugusi”. Tie [narkomāni], kas bija, ir metadona programmā. Esmu bijis arī Krievijā, tur tas ir tik izplatīts, ka ar Rīgu ir smieklīgi salīdzināt. Var teikt, ka mums narkomānijas nav. Kādreiz bija – 1996.gadā... Tagad viss.

- Vai bieži mēdz būt situācijas, kad, zvanot dīlerim, viņš ir arestēts un nav pieejams?

- Bieži nē, bet mēdz būt.

- Ko tu tādos gadījumos dari?

- Zvanu citam dīlerim. Vai arī zvanu cilvēkiem, kuri paši lieto, un izmantoju viņu sakarus. Tam var iztērēt daudz laika, bet tev tas ir vajadzīgs, tāpēc agri vai vēlu tu to atradīsi.

- Cik laika aizņem devas meklēšana?

- Meklēšana sākas ar naudas meklēšanu. Tā var būt zādzība, spēļu automāti – kas kuram labāk padodas. Pēc tam sākas devas meklēšana. Kā paveicas. Var būt uzreiz, var būt pēc stundas, pēc divām.

- Cik Rīgā maksā grams heroīna?

- Grams ir tik liela mērvienība, ka to pārdod pa desmitdaļām – tā maksā desmit eiro. Grams maksā 60 līdz 70 eiro.

- Cik tev nepieciešams vienai devai?

- Viens “čeks”. Viena desmitā daļa grama.

- Kur tu ņem naudu?

- Tas ir sarežģīts jautājums. Es iztieku ar gadījuma darbiem. Jūs ziniet, narkomāns ir gatavs darīt jebko, lai iegūtu naudu narkotikām. Pārkāpj likumu. Dažiem ir bagāti vecāki.

- Sanāk, ka visas tavas pūles veltītas tam, lai iegūtu narkotikas?

- Sākumā tas tā nebija. Tomēr tagad es saprotu, ka visa mana dzīve griežas ap to, lai iegūtu narkotikas. Esmu mēģinājis braukt uz ārzemēm, tur man izdodas par to aizmirst. To sauc par remisiju. Jauni cilvēki, jauna vide. Tu apzināti nemeklē. Atgriežoties atpakaļ, tu atkal atgriezies pie tā visa, lai kā arī pretotos.

- Kāda ir pēdējā lieta, ko sev iegādājies, ja neskaita narkotikas?

- Ēdienu pērc, lietotas mantas. Prioritāte – tās ir narkotikas. Saprotiet, var nopirkt ēdienu, bet tu nevarēsi to ieēst, jo tev būs slikti.

Ja man no jauna izdalītu kārtis, es visu izspēlētu savādāk. Es nekad neņemtu rokās narkotikas. Vēl man gribētos salīdzināt to, kas esmu šobrīd un kas es būtu tad, ja nebūtu sācis lietot narkotikas.

Tagad, es uzskatu, dzīve ir zaudēta. To, ko varēja mainīt, vajadzēja mainīt ātrāk. Tagad atliek vienīgi kaut kā puslīdz nodzīvot šo dzīvi, nevienam netraucējot. Jums tas laikam izklausās diezgan mežonīgi.