Pārtikas ražošanas apjoms Ziemeļkorejā pagājušajā gadā sasniedza zemāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā - tas nozīmē, ka aptuveni 11 miljoni cilvēku jeb gandrīz 44% Ziemeļkorejas iedzīvotāju nesaņem pietiekamu uzturu, teikts ANO jaunākajā ziņojumā par Ziemeļkoreju. 

Saskaņā ar ANO datiem pārtikas ražošana Ziemeļkorejā samazinājusies par vairāk nekā 9% - no 5,45 miljoniem tonnu 2017.gadā līdz 4,95 miljoniem tonnu pagājušajā gadā, vēsta ASV raidsabiedrība CNN. 

Pārtikas ražošanas apjoma samazinājums galvenokārt skaidrojams ar pieejamās aramzemes trūkumu, moderna lauksaimniecības aprīkojuma un mēslojuma nepieejamību valstī, kā arī ar dabas katastrofu negatīvo ietekmi. 

Nepietiekamā daudzumā saražotā pārtika grūtā situācijā nostādījusi miljoniem ziemeļkorejiešu, uzsver ANO, aicinot Ziemeļkorejai nosūtīt humāno palīdzību 120 miljonu ASV dolāru apmērā. 

“Plaši izplatītā nepietiekamā uztura problēma apdraud veselu bērnu paaudzi,” norāda ANO koordinators Ziemeļkorejā Tapans Mišra. 

Viņš uzsver, ka palīdzība akūti nepieciešama aptuveni 3,8 miljoniem ziemeļkorejiešu jeb 6,6% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas veido apmēram 25 miljonus. 

Mišra arī piebilst, ka ANO pagājušajā gadā nav izdevies sasniegt ievērojamu skaitu Ziemeļkorejas iedzīvotāju, kam organizācija plānoja palīdzēt. 

“Aptuveni 1,4 miljoni cilvēku Ziemeļkorejā 2018.gadā nesaņēma palīdzību pārtikas sagādes ziņā. Teju 800 000 cilvēku nebija iespējas piekļūt svarīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Palīdzību nesaņēma arī 190 000 bērnudārza audzēkņu un 85 000 bērnu, kuri no nepietiekam uztura cieš vissmagāk,” uzsvēra ANO pārstāvis. 

Ziemeļkoreja pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvojusi vairākus bada periodus. 

Smagākais bads Ziemeļkoreju piemeklēja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad vairāku gadu nepietiekamās ražas negatīvo ietekmi pastiprināja ekonomikas lejupslīde.

Lai arī oficiāla statistika par bada upuriem nekad nebūs zināma, eksperti lēš, ka tolaik no bada varētu būt nomiruši aptuveni 10% Ziemeļkorejas iedzīvotāju. 

Pašreizējas Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, tāpat kā viņa priekšgājēji - viņa tēvs un viņa vectēvs - sastapušies ar skarbu starptautiskās sabiedrības kritiku par valsts iedzīvotāju vajadzību ignorēšanu, tā vietā koncentrējoties uz citiem jautājumiem, galvenokārt kodolieroču programmu. 

Ziemeļkoreja gan uzsver, ka tās izvēle iesaistīties sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieročiem esot skaidrojama ar centieniem veicināt valsts ekonomisko izaugsmi un paaugstināt ziemeļkorejiešu dzīves līmeni. 

Pēdējais Trampa un Kima samits gan noslēdzās bez rezultātiem, jo Ziemeļkoreja esot pieprasījusi visu tai piemēroto ekonomisko sankciju atcelšanu. 

Par kodolprogrammas īstenošanu Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas vēl vairāk ir palielinājušas Ziemeļkorejas starptautisko izolāciju. 

Ārējo tirdzniecību Ziemeļkoreja veic lielākoties tikai ar Ķīnu. 

Sankciju režīmam gan teorētiski nevajadzētu attiekties uz humāno palīdzību, tomēr arī ar šajā jautājumā vērojamas kavēšanās un dažādi citi neparedzēti apstākļi, uzsver ANO eksperts.