Visiem ir zināms kāds izgudrotājs vīrietis, vismaz Galilejs, Aleksandrs Greiems Bells un Stīvs Džobss noteikti. Tomēr ir ļoti daudz sieviešu, kuras devušas pamatīgu ieguldījumu zinātnē, tehnoloģijās un tādas pasaules veidošanā, kādā mēs dzīvojam šodien. Tieši tāpēc, lūk, piecas sievietes izgudrotājas, kas ar nozīmīgiem izgudrojumiem uzlabojušas mūsu praktisko dzīvi.
Mārgareta Naita jeb sieviešu dzimuma Edisons
Mārgareta Naita bija īpaši ražīga izgudrotāja 19. gadsimta beigās. Žurnālisti bieži viņu salīdzināja ar labāk zināmo vīriešu dzimuma izgudrotāju Tomasu Edisonu, dēvējot Naitu par “sieviešu Edisonu”.
Naita piedzima Jorkā un jau agrā jaunībā sāka strādāt tekstila rūpnīcā Ņūhempšīrā. Pēc tam, kad viņa pieredzēja, kā vairāki kolēģi cieš no bojāta rūpnīcas aprīkojuma, Naita nāca klajā ar savu pirmo izgudrojumu - steļļu drošības ierīci.
Savu pirmo patentu viņa iesniedza 1871. gadā par ierīci, kas grieza, locīja un līmēja plakandibena iepirkšanās somas, padarot šo procesu automātisku un ievērojami ātrāku.
Savas dzīves laikā Naita iesniedza 27 patentus par tādiem izgudrojumiem kā kurpju izgatavošanas mašīna, “kleitas vairogs”, kas palīdzēja izvairīties no sviedru traipiem un rotācijas, un iekšdedzes dzinējs.
Melita Benca un kafijas filtrs
Vai kādreiz esi domājis, kurš ir atbildīgs par to, ka no rītiem vari baudīt automātā pagatavotu kafiju? Lai arī kafijas pupiņu izmantošana uzmundrinoša dzēriena pagatavošanā ir pazīstama jau kopš 11. gadsimta, tomēr izgudrotājai Melitai Bencai ir jāpateicas par dzēriena pagatavošanas uzlabošanu. 20. gadsimta sākumā, lai pagatavotu kafiju, pupiņas tika ieliktas mazā auduma maisiņā, kas savukārt tika ievietots vārošā ūdenī. Rezultātā tika iegūts rūgts un graudains dzēriens.
Benca izgudroja pati savu metodi. Viņa misiņa podā, kuram bija caurdurts vāciņš, ielika gabalu bieza, absorbējoša papīra un caur šo papīru un vāciņu lēja kafiju. Rezultātā kafijas biezumi palika uz papīra, bet šķidrums nonāca podiņā.
Izgudroto kafijas filtrēšanas sistēmu Benca patentēja 1908. gadā, radot biznesa nozari, kas eksistē joprojām.
Karesa Krosbija un krūšturis
Dažreiz ir jābūt sievietei, lai uzzinātu, ko īsti vēlas citas sievietes. 1910. gadā Mērija Felpsa Džeikoba – vēlāk zināma kā Karesa Krosbija – bija jauna, izglītota Ņujorkas iedzīvotāja. Kādu dienu, sadusmojusies uz apjomīgo un ierobežojošo korseti, kādas sievietēm tajā laikā nācās nēsāt zem apģērba, viņa palūdza kalponei atnest divus mutautiņus, dažas lentītes un saspraudes. No šiem priekšmetiem viņa izveidoja vieglu un elastīgu apakšveļu, ko nodēvēja par krūšturi.
1914. gadā Krosbija iesniedza šīs idejas patentu un dažus gadus vēlāk atvēra ražotni “Fashion Form Brassière Company”, kurā tika ražots un pārdots viņas izgudrojums.
Vēlāk viņa savu patentu pārdeva korsešu kompānijai “Warner Brothers Corset Company”, kas sāka krūšturu ražošanu masveidā. Kopš tā laika sievietes burtiski varēja uzelpot.
Katrīna Blodžeta un “neredzamais” stikls
Zinātniece un izgudrotāja Katrīna Blodžeta izglītību ieguva Brinmoras koledžā un Čikāgas Universitātē un ātri guva ievērojamus panākumus. Vispirms viņa kļuva par pirmo sievieti, kas ieguva doktora grādu Kembridžas Universitātē Anglijā, kā arī pirmo sievieti, kuru nolīga kompānija “General Electric”. Otrā pasaules kara laikā Blodžeta piedalījās nozīmīgos projektos, kas saistīti ar militārajām vajadzībām, piemēram tehnikas, kas novērš lidmašīnas spārnu apledojumu, gāzmasku un dūmu aizsegu pilnveidošanā.
Viņas darbošanās molekulārajā ķīmijā vainagojās ar viņas nozīmīgāko izgudrojumu – neatstarojošo stiklu. Tā saucamais neredzamais stikls sākotnēji tika izmantots fotokameru un kinoprojektoru lēcās, bet vēlāk to sāka izmantot arī militārām vajadzībām, piemēram, zemūdeņu periskopos. Mūsdienās Blodžetas izgudrojums tiek lietots, izgatavojot brilles, automašīnu vējstiklus un datoru ekrānus.
Stefānija Kvoleka un kevlars
Īsi pēc Kārnegi Melouna Universitātes Pitsburgā absolvēšanas Stefānija Kvoleka sāka strādāt ķīmijas kompānijā “DuPont”, kur viņa pavadīja 40 gadus no savas karjeras. Viņa tika norīkota darbā pie jaunu sintētisko šķiedru radīšanas un 1965. gadā veica ļoti ievērojamu atklājumu.
Strādājot ar polimēriem, viņa radīja neierasti vieglu un izturīgu jaunu šķiedru. “DuPont” šo materiālu vēlāk attīstīja par kevlaru - izturīgu sintētisku šķiedru, ko izmanto, piemēram, automašīnu riepu, ķiveru, bruņuvestu, darba cimdu, optisko kabeļu un celtniecības materiālu izgatavošanā.
Kvoleka tika apbalvota ar Nacionālo tehnoloģiju medaļu un 1994. gadā iekļauta Nacionālajā izgudrotāju zālē.
