Raidījums: Satversmes tiesa atceļ algu publiskošanu. Ko iegūstam, ko zaudējam?

Eiro banknotes aploksnē; ilustratīvs foto.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Valsts un pašvaldību iestādes steidz pildīt Satversmes tiesas spriedumu un dzēš to mājaslapās atrodamo informāciju ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un viņiem maksātajām algām. Vai ar šo Satveresmes tiesas spriedumu sabiedrība iegūs vai zaudēs? Par to trešdien tika diskutēts Latvijas televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa".

Uz diskusiju tika aicināti vairāki eksperti: Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Inesa Pavlova, RTU arodorganizācijas priekšsēdētāja, Juta Strīķe, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP), Ivonna Plaude, laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenā redaktore, LŽA vadītāja Daiga Mieriņa, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja (ZZS), Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra «Providus» direktore un vadošā pētniece, un Ints Dālderis, apstrīdēto likuma pantu iniciators, 12. Saeimas deputāts no «Vienotības». 

Diskusiju vadīja Guntis Bojārs.

Satversmes tiesas lēmums sabiedrībā uzņemts ar dalītām jūtām - daļa tiesas lēmumu atbalsta, norādot, ka līdzšinējā likumdošana pārkāpusi viņu tiesības uz privātumu. Tikmēr citi uzsver, ka valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku atalgojums tiek veidots no visu nodokļu maksātāju naudas, līdz ar to sabiedrība ir tiesīga zināt izmaksāto algu apmēru.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja, ka šajā gadījumā ir divu grupu interešu un tiesību sadursme. "Tas ir viens no Saeimas kā laba likumdevēja pienākumiem - šo sadursmi izdiskutēt un redzēt, kāds ir labākais kompromisa risinājums," teica Ziemele.

Taču Saeima Satversmes tiesas ieskatā šajā gadījuma nav rīkojusies likumīgi, līdz ar to tiesa lēma, ka valsts un pašvaldību iestādēm vairs nav pienākuma regulāri publicēt amatpersonu atalgojumu ar viņu vārdiem.

Žurnāliste Daiga Mieriņa uzsvēra, ka līdz ar Satversmes tiesas lēmumu no žurnālistu rokām izņemts ārkārtīgi svarīgs instruments - iespēja sekot līdzi, vai atalgojums pašvaldībās tiek izmaksāts korekti un netiek fiktīvi nodarbināti cilvēki. 

Jāpiebilst, ka žurnālisti informāciju par valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo atalgojumu turpmāk varēs pieprasīt, rakstot iesniegumu un pamatojot nepieciešamību algu apmēru uzzināt.

Tiesas spriedums jau ir stājies spēkā, tas ir galīgs un nav pārsūdzams. 

Uz augšu