Viktors Orbāns vienā piegājienā vēlas iznīcināt visus savus oponentus (2)

No opozīcijas politiķiem līdz plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām: Ungārijas pilsoniskajai sabiedrībai jau ir nācies paciest visdažādākās valsts vajāšanas Budapeštas korumpētās valdības laikā. Taču tas, ko tagad plāno premjerministrs Viktors Orbāns, to visu noliek ēnā. Jūnija vidū Orbāns vēlas steidzami pieņemt parlamentā savu “likumu par sabiedriskās dzīves pārredzamību”. Tas vienā mirklī atņemtu nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem visu to pastāvēšanas pamatu, raksta portāls ntv.

329 Ungārijas nevalstiskās organizācijas publicējušas atklātu vēstuli, kurā aicina Eiropas Komisiju apturēt Orbāna plānus. Vēstulē sīki aprakstīta likuma metodoloģija. Saskaņā ar vēstuli

2024. gada februārī valdības izveidotajai “Suverenitātes aizsardzības iestādei” ir jāizveido to organizāciju melnais saraksts, kuras, iespējams, “ietekmē sabiedrisko dzīvi”, izmantojot ārvalstu finansējumu.

Šīs klasifikācijas kritēriji nav skaidri definēti. Saraksts tiks izveidots ar valdības dekrētu.

Ikviens, kurš nonāks melnajā sarakstā, vairs nevarēs saņemt ārvalstu finansējumu. Ārvalstu finansējums ietver arī ES finansējumu – un būtībā katru centu, ko partijas, plašsaziņas līdzekļi vai nevalstiskās organizācijas saņem no ārvalstīm. Saskaņā ar vēstuli arī ziedojumi no Ungārijas faktiski kļūs neiespējami. Ja sarakstā iekļautā organizācija turpinās saņemt finansējumu no ārvalstīm, tai var tikt piemērots aizliegums, kā arī lieli naudas sodi. Organizācijām praktiski nebūtu nekādu iespēju pārsūdzēt lēmumu. Jebkurā gadījumā maz ticams, ka tiesvedība būtu sekmīga, jo Orbāns jau ir pārņēmis savā kontrolē tiesu varu.

Ja likums tiks pieņemts jūnija vidū, Márta Pardavi varētu būt spiesta slēgt savu cilvēktiesību organizāciju. Pardavi ir Ungārijas Helsinku komitejas Budapeštā līdzpriekšsēdētāja.

“Ja Orbāna valdībai nepatīkat jūs un jūsu organizācija, tā var atņemt jums naudu. Viņi var jūs nosmacēt, nomērdēt badā,”

portālam ntv sacīja Pardavi, kuras organizācija 2021. gadā tika nominēta Nobela Miera prēmijai.

Orbāna valdība jau ir veikusi gandrīz divus desmitus mēģinājumu apklusināt Ungārijas pilsoniskās sabiedrības kritiķus ar likumiem, tostarp ar likumu par ārvalstu aģentiem, kuru Eiropas Kopienu Tiesa 2020. gadā atcēla. Taču neviens no šiem mēģinājumiem nav bijis tik “nāvējošs ierocis” kā pārredzamības likums, saka Pardavi. Viņa to uzskata par skaidru režīma “nepacietības un izsalkuma” pazīmi pirms nākamgad gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.

Orbāns uzskata, ka viņa vara ir apdraudēta. Viņam ir uzradies nopietns sāncensis, opozīcijas politiķis Pēters Maģars, kurš varētu pretendēt uz viņa uzvaru nākamā gada vēlēšanās. Maģars un viņa pārstāvētā konservatīvā partija Tisza (Cieņa un brīvība) noraida Orbāna “neliberālo demokrātiju”. Un aptaujās viņi regulāri apsteidz Orbāna partiju Fidesz. Maģara partijai varētu tikt atņemts finansējums saskaņā ar likumu par pārredzamību. Maģars raksturo plānoto likumu kā “jaunu soli Putina ceļā”. Faktiski likumprojekts ir līdzīgs Krievijas likumam par ārvalstu aģentiem, ko diktators Vladimirs Putins kopš 2012. gada izmanto, lai likvidētu sabiedriskās organizācijas un neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus.

Eiropas Komisija varētu apturēt tiesību aktu

Tā kā Orbāns jau tagad lielā mērā kontrolē Ungārijas tiesu varu, pēdējā Ungārijas pilsoniskās sabiedrības cerība ir Eiropas Komisijas iejaukšanās. Novērotāji ir vienisprātis, ka pārredzamības likumu, ja tas stātos spēkā, Eiropas Kopienu Tiesa jebkurā gadījumā atceltu. Tomēr tas prasītu vairākus gadus. Tāpēc Pardavi uzskata, ka vienīgais risinājums ir EK iesniegt pieteikumu par pagaidu pasākumiem ES pārkāpumu procedūrā, kas jau tiek uzsākta pret Ungāriju.

Šī procedūra ir cieši saistīta ar Likumu par pārredzamību, jo tā ir vērsta pret tā īstenošanas “Suverenitātes aizsardzības iestādi”, uzskata Pardavi;

“Eiropas Komisija varētu pieprasīt, lai Ungārija apturētu Likuma par pārredzamību piemērošanu, kamēr vēl turpinās tiesvedība pret iestādi. Tas ir nepieciešams, jo Ungārijas pilsoniskajai sabiedrībai tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums, ja tiks ievērots ieilgušās tiesvedības grafiks.”

Līdz šim Eiropas Komisija nav sniegusi atbildi. Pardavi par to ir vīlusies. Galu galā likums ne tikai rada Krievijas apstākļus Eiropas Savienībā, bet tam ir arī milzīgs sprādzienbīstams spēks Eiropas ekonomikai un iekšējam tirgum, viņa uzskata. Teorētiski jebkurš starptautisks uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Ungārijā, varētu nonākt šajā sarakstā. Turklāt spiediens tiktu izdarīts arī uz starptautiskajām bankām, jo tām būtu pienākums rūpīgi pārbaudīt visu ārvalstu finansējumu. Pardavi uzskata, ka ES ir pienākums aizsargāt savu iekšējo tirgu.

Deputāti aicina bloķēt visus Orbānam paredzētos ES līdzekļus

Spiediens uz Eiropas Komisiju pieaug arī Eiropas Parlamentā. Vēstulē 26 deputātu grupa pieprasīja, lai EK aptur visu ES līdzekļu pārskaitīšanu Ungārijai. “Mēs aicinām Eiropas Komisiju palielināt spiedienu uz Viktora Orbāna valdību, lai tā pārtrauktu pārkāpt ES vērtības un likumus,” teikts vēstulē, kas adresēta budžeta komisāram Pjotram Serafinam. Kā piemēri vēstulē minēti tiesu varas neatkarības graušana un pulcēšanās brīvības ierobežošana.

Vēstules parakstītāju vidū ir Eiropas Parlamenta deputāti no Zaļajiem, sociāldemokrātiem, konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP), liberāļiem un kreisajiem. Kā viens no pieprasījuma iemesliem tiek minēta Eiropas Komisijas tā dēvētā nosacītības procedūra, kas tika uzsākta 2022. gadā. Procedūra bloķēja ES līdzekļu izmaksu Budapeštai pārredzamības trūkuma dēļ. Orbāna valdība uz to reaģēja ar reformām – tādējādi tika daļēji atcelta finansējuma bloķēšana. Tomēr aptuveni 19 miljardi eiro joprojām ir iesaldēti. Tagad deputāti savā vēstulē norāda, ka Ungārija kopš 2022. gada nav panākusi būtisku progresu – reformas ir nepietiekamas. Un pēc dažām nedēļām, iespējams, tiks iedarbināts arī pārredzamības likums.

“Pārredzamības likuma dēļ būtu jāiesaldē arī papildu līdzekļi,” ntv saka Zaļo deputāts Daniels Freunds: “Pārredzamības likums būtiski pārkāpj ES Pamattiesību hartu, galvenokārt tiesības uz privātumu, vārda un pulcēšanās brīvību un nevainīguma prezumpciju.” Eiropas Komisija varētu sodīt Ungāriju par Hartas pārkāpumiem, iesaldējot līdzekļus. Likums par pārredzamību padarītu faktiski neiespējamu visu dalībnieku – pilsoniskās sabiedrības, opozīcijas un plašsaziņas līdzekļu – turpmāku pastāvēšanu, ja tie tiktu iekļauti melnajā sarakstā, skaidro Freunds.