/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
/nginx/o/2025/05/23/16864806t1had41.jpg)
Nupat stājušies spēkā izsludinātie grozījumi Izglītības likumā, kas ļaus skolēniem atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā. Manuprāt, skolēniem to vajadzētu nevis vienkārši ļaut izvēlēties, bet gan pārstāt skolās mācīt krievu valodu kā tādu. Nākamajām paaudzēm šī valoda nav jāzina. Tomēr šis ir labs sākums.
Medijos izskanējušas ziņas par to, cik ārkārtīgi lielas neērtības sagādās jaunie likuma grozījumi, jo, redziet, – neesot pietiekami daudz citu svešvalodu pedagogu, tāpēc krievu valoda esot bez maz vai vienīgā otrās svešvalodas opcija. Tāpat – pagājušajā gadā no krievu valodas esot atteicies salīdzinoši ne pārāk liels skaits pamatskolēnu.
Kā viena pamatskolēna, kura bērns neatteicās no krievu valodas apguves, vecāks, varu paskaidrot, ka šeit tomēr ir kāda nianse. Proti – jā, no krievu valodas bija iespējams atteikties jau pagājušajā gadā. Bet, lai pārietu uz, piemēram, vācu valodu kā otro svešvalodu, manam bērnam būtu nekavējoties kaut kā maģiski jāapgūst vācu valoda tādā pašā līmenī, kādā to pārzina klasesbiedri, kuri vācu valodu mācījušies jau gadiem.