/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/24/16867838t1hfd71.jpg)
ASV vairs nevedīs demokrātiju uz citām valstīm “ar ieročiem”, uzstājoties Vestpointas militārās akadēmijas izlaiduma ceremonijā, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Savā runā viņš ilgi sūdzējās, ka viņa priekšgājēji militārajā jomā iesaistījušies “visdažādākajos sociālajos projektos”, “atstājot mūsu robežas neaizsargātas un noplicinot mūsu arsenālus, lai iesaistītos citu cilvēku karos”.
“Mēs cīnījāmies par citu valstu robežām, bet neaizstāvējām savas. Bet tagad ir citādāk – tagad mēs esam karā kā nekad agrāk. Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku misija nav (...) pārveidot citu tautu kultūru, vai ar ieročiem izplatīt demokrātiju visā pasaulē. Armijas misija ir dominēt pār jebkuru ienaidnieku un iznīcināt jebkādus draudus Amerikai – jebkurā vietā, jebkurā laikā, jebkurā vietā,” viņš teica.
Vienlaikus Tramps atzina, ka ASV armijai ir jāpielāgojas mūsdienu militārajām realitātēm, tāpēc jāpārņem Krievijas un Ukrainas kara pieredze.
“Lietas mainās ļoti ātri. Diemžēl mēs to redzam Krievijas un Ukrainas piemērā. Mēs to pētām. Un ir briesmīgi pētīt šādas lietas, bet mēs redzam dažādas karadarbības formas. Mēs redzam dronus, kas lido leņķī, ar neticamu ātrumu un precizitāti – neko tādu mēs nekad iepriekš neesam redzējuši. Nekad. Un mēs no tā mācāmies,” sacīja Tramps.
Jau ziņots, ka Trampa atteikšanās noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, kas nevēlas izbeigt karu, liek Eiropas līderiem bažīties, ka ASV beidzot “pametīs” Ukrainu un koncentrēsies uz mēģinājumiem izveidot sadarbību ar agresorvalsti.
Politikas eksperts Deivids Ignācijs norāda, ka Trampa nespēja izpildīt savus draudus pret Krieviju varētu būt viņa prezidentūras postošākā neveiksme. Turklāt viņa rīcība jau ir attālinājusi miera izredzes Ukrainā vēl vairāk, nekā tas bija vēl nesen.