Baltijas valstīs samazinājies iedzīvotāju skaits, kas Krievijas-Ukrainas konfliktā Krieviju uzskata par galveno vaininieci

FOTO: Reuters/ScanPix

Baltijas valstīs trīs gadu laikā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka galvenā vaininiece Krievijas-Ukrainas konfliktā, kas sākās 2014.gadā, ir Krievija, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls".

Latvijā šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies vismazāk. Šobrīd 36,7% aptaujāto uzskata, ka par konfliktu lielākoties atbildīga Krievija, bet 2016.gadā tā uzskatīja vairāk - 41,5% aptaujāto.

Tikmēr Igaunijā un Lietuvā par to, ka konfliktā lielākoties atbildīgā ir Krievija, pārliecināts lielāks skaits iedzīvotāju. Igaunijā šogad tā uzskata 42,5% iedzīvotāju, bet 2016.gadā tā domāja 56,8%, savukārt Lietuvā šobrīd tā uzskata 41,1%, bet pirms trīs gadiem - 63% aptaujāto.

Arī to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka par konfliktu lielākoties atbildīga ir Ukraina, trīs gadu laikā Baltijas valstīs ir samazinājies. Tā šobrīd uzskata vien 16,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pirms trīs gadiem tā domāja teju uz pusi vairāk iedzīvotāju - 30,7%. Gan šobrīd, gan pirms trīs gadiem tieši Latvijā bija visvairāk aptaujāto, kas konfliktā kā atbildīgo pusi saredzēja Ukrainu.

Igaunijā pirms trīs gadiem tā uzskatīja 21,6%, bet šobrīd - 16,4%, savukārt Lietuvā Ukrainu kā lielākoties atbildīgu par konfliktu pirms trīs gadiem uzskatīja 6,7%, bet šobrīd - 6,1%.

Abas valstis par vienlīdz atbildīgām šobrīd visvairāk uzskata Lietuvas iedzīvotāji - 38,4%, Latvijā - 33,1%, bet Igaunijā - 29,5% aptaujāto. Pirms trīs gadiem visās Baltijas valstīs tā domāja mazāks skaits aptaujāto iedzīvotāju, proti, Lietuvā - 25,9%, Latvijā - 22,3%, bet Igaunijā - 16,6%.

Atbildi uz to, kas ir atbildīgs par Krievijas-Ukrainas konfliktu, kas sākās 2014.gadā, šogad nespēja sniegt 14,5% aptaujāto Lietuvā, 13,5% Latvijā un 11,6% Igaunijā. Pirms trīs gadiem uz šo jautājumu nespēja atbildēt 5,9% aptaujātie Latvijā, 5% Igaunijā un 4,4% Lietuvā.

Pētījums veikts šā gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.

Pētījuma laikā ar 3031 respondentu vecumā no 18 gadiem tika veiktas tiešās intervijas.

Uz augšu