Slovākijā notiek prezidenta vēlēšanas

Par vēlēšanu favorīti uzskatītās Zuzanas Čaputovas priekšvēlēšanu aģitācijas plakāts Bratislavā

FOTO: AP/Scanpix

Slovākija šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kas tiek uztvertas kā valdošās partijas pārbaudījums pēc pagājušā gada masu protestiem, kurus izraisīja žurnālista Jāna Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.

Aptaujās pārliecinošā vadībā ir izvirzījusies liberāli noskaņotā juriste un asā valdības kritiķe Zuzana Čaputova.

Lai gan savu tuvāko sāncensi - valdošās kreisi centriskās partijas "Smer-SD" atbalstīto karjeras diplomātu un pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Marošu Šefkoviču - viņa ievērojami apsteidz, nav sagaidāms, ka Čaputova iegūs vairāk nekā 50% no visu balsstiesīgo balsīm, kas nepieciešams uzvaras gūšanai jau pirmajā vēlēšanu kārtā.

Tāpēc 30.martā, domājams, nāksies rīkot otro balsošanas kārtu.

Čaputova, kas šobrīd ieņem parlamentārā nepārstāvētās partijas "Progresīvā Slovākija" priekšsēdētāja vietnieka amatu, sarunā ar aģentūru AFP norādījusi, ka "tauta pieprasa pārmaiņas".

Viņa bija starp tiem tūkstošiem slovāku, kas izgāja ielās pēc pagājušā gada februārī notikušās Kucjaka un viņa līgavas slepkavības.

Šī slepkavība un pēc Kucjaka nāves publicētais viņa pēdējais raksts, kurā bija atmaskoti slovāku politiķu sakari ar itāļu mafiju un nelikumības Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības subsīdiju izmaksās, izsauca Slovākijā politisko krīzi, kas lika atkāpties toreizējam premjerministram Robertam Fico.

Tomēr Fico, kas ir tuvs pašreizējā premjera Petera Pelegrīni līdzgaitnieks, joprojām saglabājis "Smer-SD" līdera krēslu.

Politologs Jurajs Marušjaks uzskata, ka svarīgākais šajās vēlēšanās ir "neapmierinātība ar "Smer-SD", kā arī ar konservatīvo un liberāļu ķīviņiem".

Čaputova, kas par savu priekšvēlēšanu lozungu izvēlējusies aicinājumu "stāties pretī ļaunumam", sola atjaunot sabiedrības uzticību valstij.

"Čaputova uzrunā vēlētājus, kas (..) ir neapmierināti ar pašreizējo politisko eliti, neatkarīgi no tā, vai tā ir pie varas, vai arī opozīcijā," norāda Marušjaks.

Tomēr viņa iestājas arī pret abortu aizliegumu un atbalsta plašāku tiesību piešķiršanu viendzimuma pāriem, kas nepatīk daudzajiem konservatīvi noskaņotajiem slovākiem.

"Viņas nostāja daudzos sensitīvos jautājumos un viņas tiešums var nedaudz kaitināt vairumu vēlētāju," atzīst Bratislavas Komenska universitātes politikas zinātnes profesors Pavols Babošs.

Čaputovai atbalstu paudis arī pašreizējais prezidents Andrejs Kiska, kas atteicies no kandidēšanas uz otru pilnvaru termiņu personisko iemeslu dēļ.

Lai gan Šefkovičs oficiāli startē kā neatkarīgais kandidāts, viņam atbalstu paudusi "Smer-SD". No vienas puses, tas Šefkovičam garantē zināmu skaitu balsu, taču no otras, tas atbaida tos vēlētājus, kuri ir neapmierināti ar valdošo partiju.

Sākotnēji Šefkovičs aptaujās bija vadībā, taču Čaputova viņu apsteidza, kad no sacensības izstājās vadošais opozīcijas kandidāts Roberts Mistriks, kurš aicināja savus atbalstītājus balsot par Čaputovu.

Saskaņā ar pēdējiem aptauju rezultātiem, kas publicēti pirms vēlēšanām, Čaputovu atbalsta 44,8 līdz 52,9% slovāku, bet Šefkoviču - 16,7 līdz 22,1%.

Lai gan Slovākijas prezidentam pamatā ir reprezentatīvas funkcijas, viņa pilnvarās ir starptautisko līgumu parakstīšana un augstāko tiesnešu nozīmēšana. Valts galva vienlaikus ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks.

Prezidents bauda arī tiesības uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumprojektiem.

Kopumā prezidenta vēlēšanās startē 13 kandidāti, tostarp pret imigrāciju noskaņotais Augstākās tiesas tiesnesis Štefans Harabins, galēji labējās "Tautas partijas - Mūsu Slovākija" līderis Marjans Kotleba un etnisko ungāru pārstāvis Bēla Bugārs.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vērs plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika), un balsošana turpināsies līdz plkst.22.00.

Uz augšu