/nginx/o/2019/03/28/11903074t1hcb07.jpg)
Medusmēnesis parasti ir laiks, ko jaunlaulātie īsi pēc kāzām pavada divatā, darot kaut ko patīkamu un jautru. Parasti tas ir ceļojums uz siltajām zemēm, tomēr ne tādam ekstravagantam un harismātiskam pārim, kāds bija Džons Lenons ar Joko Ono. Viņi pēc salaulāšanās 1969. gada 20. martā Gibraltārā savu medusmēnesi izmantoja, lai pievērstu sabiedrības uzmanību daudz nopietnākai un svarīgākai lietai par viņiem pašiem – mieram pasaulē.
Abi mākslinieki, kuriem nebija sveša performances māksla, ļoti labi zināja, ka noteiktas izmaiņas pieprasa noteiktu un drosmīgu rīcību. Ņemot vērā to, cik slaveni tajā laikā viņi abi bija, nevajadzēja daudz, lai viņu darbība ātri nokļūtu mediju uzmanības centrā. Tieši tāpēc viņi nedēļu Amsterdamas viesnīcā, publiskā vietā, pavadīja gultā. Performance ilga no 25. līdz 31. martam. Preses pārstāvji varēja viņus iztaujāt katru dienu no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā, raksta "Time".
“Mēs izsūtījām kartīti: “Piedalieties Džona un Joko medusmēnesī: gultā, Amsterdamas viesnīcā”,” grāmatā “The Beatles Anthology” citēts Lenons.
Puķu ieskauti, viņi gulēja gultā savā Amsterdamas viesnīcas numuriņā. Džons atklāja, ka mediji bija pārliecināti, ka viņi publiski nodarbosies ar seksu, aktu balstot uz faktu, ka viņu 1968. gada albumu “Divas jaunavas” reprezentēja abu mākslinieku kailfoto.
“Mēs zinājām – lai ko mēs darītu, tas nokļūs avīzēs, tāpēc nolēmām izmantot medusmēnesi, lai izveidotu reklāmu mieram. Mēs tādā veidā pārdotu savu produktu, ko sauc par mieru. Lai pārdotu kādu produktu, nepieciešams triks, kas mūsu gadījumā ir gulta. Mēs izvēlējāmies gultu tāpēc, ka tas ir visvienkāršākais veids, kā reklamēt mieru. Mēs tomēr esam ļoti slinki,” teica Lenons.
Lai arī Lenons šo pasākumu aprakstīja ar humoru, tomēr viņš lika noprast, ka performances mērķis ir nopietns. Par ASV prezidentu nesen bija ievēlēts Ričards Niksons, kurš solīja izbeigt karu Vjetnamā. Niksons Parīzē bija uzsācis virkni miera sarunu starp ASV un Vjetnamas varas pārstāvjiem.
Lenons toreiz cerēja, ka šī performance izdarīs spiedienu uz miera sarunās iesaistītajiem politiķiem.
“Parīzē Vjetnamas miera sarunas bija aizgājušas tik tālu, ka ieņēma galda formu, pie kura viņi taisījās sēsties. Šīs sarunas notiek jau mēnešiem. Vienas nedēļas laikā, ko mēs pavadījām gultā, mēs sasniedzām daudz vairāk,” teica Lenons.
Lai arī, iespējams, performancei nebija nopietnas ietekmes uz politiķu lēmumiem, jo karš nebeidzās līdz 1975. gadam, Lenons guva iedvesmu radīt vienu no visu laiku iespaidīgākajām pacifisma dziesmām. Pēc vēl vienas līdzīgas performances 1969. gadā Monreālā Lenons uzrakstīja skaņdarbu “Dodiet mieram iespēju” (Give Peace a Chance).
Daudzus gadus vēlāk Joko Ono atzina, ka toreiz viņi saprata, ka pārmaiņas ir pakāpeniskas un pat tāda performance nedēļas laikā nevar salabot pasauli.
