Porošenko: Ukrainai jāatgriežas Eiropas valstu saimē

Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

FOTO: AP/Scanpix

Ukrainai jāatgriežas Eiropas valstu saimē, svētdien pēc nobalsošanas prezidenta vēlēšanās paziņoja Ukrainas valsts galva Petro Porošenko, kurš pretendē uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.

"Esmu pārliecināts, ka vēlēšanas būs labi organizētas, pilsoņu gribas izpausme tiks saglabāta. Tas ir absolūti nepieciešams nosacījums mūsu virzībai uz priekšu, lai Ukraina atgrieztos Eiropas valstu saimē. Uz priekšu - uz mūsu dalību Eiropas Savienībā un NATO, lai turpinātos ārkārtīgi svarīgās reformas!" pēc nobalsošanas žurnālistiem vēlēšanu iecirknī Kijevā sacīja Porošenko.

Savukārt komiķis Volodimirs Zelenskis, kurš atbilstoši socioloģisko aptauju rezultātiem ir populārākais kandidāts, pēc nobalsošanas žurnālistiem teica:  "Sākas jauna dzīve, normāla - bez korupcijas, bez kukuļiem." Viņš arī pieļāva iespēju, ka iekļūs otrajā kārtā.

Šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas pēc dramatiskajiem notikumiem, kas Ukrainu satricināja pirms pieciem gadiem. 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kas bēgot bija spiests meklēt patvērumu Krievijā. Tam sekoja Maskavas organizētā Krimas okupācija un aneksija, bet nedaudz vēlāk - arī bruņotais iebrukums Ukrainas austrumos.

Maijā sarīkotajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bagātākais ukraiņu "oligarhs" un šokolādes rūpnieks Petro Porošenko. Ukrainai neierastā kārtā viņš spēja uzvaru izcīnīt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, iegūstot gandrīz 55% balsu.

Tomēr šoreiz Porošenko, kas kandidē uz atkārtotu pilnvaru termiņu, viegla uzvara nav gaidāma.

Kopumā vēlēšanās startē 39 kandidāti, taču lielākajai daļai no viņiem nav ne mazāko izredžu uz uzvaru. Aptaujas liecina, ka vislielākās cerības iekļūt otrajā balsošanas kārtā, kas paredzēta 21.aprīlī, ir trim vadošajiem kandidātiem.

Par favorītu šobrīd kļuvis Zelenskis, kas līdz šim valsts galvas lomu spēlējis populārajā televīzijas seriālā "Tautas kalps". 41 gadu veco komiķi atbalsta 20 līdz 30% vēlētāju. Tādējādi viņš ievērojami apsteidz gan Porošenko, gan bijušo premjerministri Jūliju Timošenko, no kuriem saskaņā ar aptaujām katrs var cerēt uz aptuveni 17% balsu.

Zelenskis sevi pasniedz kā jaunienācēju politikā, kam nevar pārmest līdzšinējo politiķu divkosību un korumpētību, kamēr Porošenko un Timošenko pārstāv veco, neefektīvo politisko istablišmentu.

Īpaši populārs Zelenskis ir gados jauno vēlētāju vidū, kas viņā saskata svaigu seju, cerot, ka jaunpienācējs spēs atrisināt Ukrainas neskaitāmās problēmas, no kurām dažas Porošenko laikā kļuvušas vēl smagākas.

Tikmēr pašreizējais prezidents daudzos raisījis vilšanos, un viņa pozīcijas iedragājis arī nesenais korupcijas skandāls, kas skāris valsts bruņojuma ražošanas nozari.

Pat Porošenko panākumi ārpolitikā, tostarp bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību (ES), nav spējis mazināt vēlētāju neapmierinātību, kuru papildus vairojusi inflācija un valdošajās aprindās izplatītais nepotisms.

Arī 58 gadus veco Timošenko vēlētāji vērtē ļoti pretrunīgi. Viņas kritiķi bijušo premjeri vaino līdzekļu neizvēlībā un varaskārē. Tomēr viņas lielākais trūkums varētu būt apstāklis, ka uz Ukrainas politiskās skatuves Timošenko atrodas jau ilgāk nekā divas desmitgades.

Tomēr neskatoties uz vēlētāju iebildumiem pret abiem viņa galvenajiem sāncenšiem, Zelenskim uzvara nebūt nav garantēta. Šķiet, ka viņa galvenā atbalsta bāze ir ierobežota ar tā dēvētajiem krieviski runājošajiem Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. Turklāt kritiķi Zelenski uzskata par ietekmīgā oligarha Ihora Kolomoiska marioneti.

Ukraiņu nacionālistu acīs Porošenko tomēr ir labāka izvēle.

Viņš savā kampaņā uzsvēris savu ieguldījumu cīņā ar Krievijas apbruņotajām teroristu bandām valsts austrumos, izmantojot apstākli, ka prezidents vienlaikus ir arī armijas virspavēlnieks. Savukārt savus oponentus Porošenko cenšas pasniegt kā Maskavas piekto kolonnu.

Porošenko uzsvaru licis arī uz saviem panākumiem ārpolitikā un sola turpināt valsts prorietumniecisko kursu.

Tikmēr Timošenko pamatā pievērsusies iekšpolitiskajiem jautājumiem, iestājoties par konstitūcijas grozījumiem, kas Ukrainu pārveidotu par parlamentāru valsti. Viņa cer vēlētājus pielabināt arī ar solījumiem pazemināt gāzes cenas un paaugstināt pensijas. Tomēr arī Timošenko uzsver, ka iestājas par Ukrainas pievienošanos ES un NATO.

Tajā pašā laikā Zelenska programmu pamatā veido neskaidri populistiski solījumi. Cita starpā viņš sola plašāk izmantot tiešo demokrātiju, ļaujot pilsoņiem savu gribu paust referendumos. Viņš, protams, vaino līdzšinējo varu korupcijā, zemajās algās un pensijās, kā arī pieaugošajā darbaspēka aizplūšanā.

Iepriekš Ukrainas vēlēšanas bieži aizēnojušas apsūdzības rezultātu viltošanā un manipulēšanā. Šādas apsūdzības bija galvenais iemesls, kas 2004.gadā noveda pie tā dēvētās Oranžās revolūcijas.

Lai kurš no kandidātiem vēlēšanās uzvarētu, viņš mantojumā saņems daudz risināmu problēmu, sākot ar karadarbību Ukrainas austrumos un nepieciešamību modernizēt armiju, un beidzot ar mūžīgo cīņu pret korupciju, kas sen Ukrainā kļuvusi par endēmisku parādību.

Arvien uzstājīgāk izskan prasības reformēt tiesu sistēmu, policiju un veselības aprūpi. Pastāv arī iespēja, ka, sākot ar 2020.gadu, varētu tikt pārtraukts Krievijas dabasgāzes tranzīts caur Ukrainu, padarot to mazāk aizsargātu pret Maskavas centieniem destabilizēt situāciju kaimiņvalstī.

Turklāt rudenī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, no kuru rezultātiem lielā mērā būs atkarīga nākamā prezidenta rīcībspēja.

Balsstiesības ir 34 miljoniem Ukrainas pilsoņu.

Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.

Uz augšu